*Pēc nedēļas*
Ir jau 15 augusts ,pagājusi nedēļa kopš Eduards ir citā valstī,tas nozīme,ka šodien viņš būs atpakaļ,mēs jau sazinājāmies un viņš man uzrakstīja,ka 15:00 Ielido mūsu valstī.Pulkstens bija pāri 13:00 pēc divām stundām viņš ielidos netālajā lidostā.
Ir jau Augusta vidus,tas nozīme,ka drīz atkal sāksies skola,atkal negulētas naktis un uztraukumi,tie arī ir iemesli kādēļ man negribās doties atpakaļ uz skolu.
Šo laiku kamēr Eduards nebija ar mani,es pavadīju kopā ar Matīsu.Bija jautri ar viņu,viņš ir vienīgais,kas man liek smieties,kad negribās pat smaidīt.
Pa šo laiku nekas īpaši nav mainījies.Ketija ir vēl jo projām kopā ar Denisu un Marks ir kopā ar Selīnu.
Olīvija vēl jo projām satiekas ar Uldi,un cik viņa man teica un lika man noprast,ka viņa domā pat iepazīstināt vecākus ar Uldi,un neturēt to vairs noslēpumā,viņa ir pārliecināta,ka viņš viņai ir īstais.
Par Aleksu un Lieni neesmu dzirdējusi.
*Pēc divām stundām*
Es saģērbos un devos ceļā uz netālo lidostu kur drīz vien ielidos Eduards.Es tik ilgi neesmu viņu satikusi.Attālums lika saprast,ka tiešām mīlu viņu,jo viņš man ļoti pietrūka.
Kad nonācu līdz lidostai , tad iegāju netālajā telpā,un visu laiku vēroju pa lielo logu un gaidīju lidmašīnu.
Drīz vien arī debesīs parādijās kāda lidmašīna,tā sāk palikt ar vien redzamāka un lielāka ,līdz tā nolaidās netālu no ēkas kurā es atrados.Tā bija tik liela.
Es izskrēju ārā un pieskrēju pie lidmašīnas,cilvēki kāpa ārā pūļiem,bet es nekur nemanīju Eduardu.
Es pat nezinu vai viņa ģimene izkāpa,jo es nekad neesmu redzējusi nevienu no viņa ģimenes.
Man jau acīs sāka parādīties asaras,vai tiešām viņš būs mani piemanījis palicis tur un ir laimīgs bez manis?
Es griezos,lai dotos prom,bet tad pēkšņi negaidīti sajutu kādu roku uz sava pleca, ar šokētu un nesapratnes pilnu sejas izteiksmi pagriezos un ieraudzīju simpātisku puisi.
- Neatpazīsti mani vairs.- Puisis sacīja.
Tad es uzreiz atpazinu pēc balss tas ir Eduards!
Ak vai kā viņš bija mainījies,es pat atpazīt nevarēju!
Es sāku raudāt prieka asaras un apskāvu Eduardu,jutos laimīga viņa apskāvienos.
-Eduard... tu man pietrūki-Es nočukstēju un man pār vaigu notecēja asara.
Eduards mani ciešāk apskāva un sacīja : Tu man arī.
Es : Es jau domāju,ka tu esi izdomājis mani pam...
Eduards mani pārtrauca maigi noskūpstot mani.
Eduards : pat nedomā nekad neko tādu.
Es : Tu esi ļoti mainījies!
Eduards: Jā ... es izdomāju,ka vēlos ieviest pārmaiņas sevī,tapēc šo to izmainīju. Eduards tik tiešām bija mainijies,viņš bija nokrāsojis matus blondus un pat palicis kalsnāks,pat seja bija mazliet mainijusies.
Godīgi sakot man pat šķiet,ka viņam viņa jaunais stils piestāv ,viņš ir kļuvis daudz pievilcīgāks.
Es: Tu ļoti labi izskaties!-Es pasmaidīju.
Eduards: Paldies Enij,bet tu esi viss skaistākā tik un tā.
Es pasmaidīju.
Kad beidzām apskauties un pateikt pāris svarīgus vārdus viens otram tad devāmies prom no lidostas.
Eduards jau bija paspējis iepazīstināt mani ar viņa ğimeni kamēr devāmies prom no lidostas.
Eduarda mammu sauc Klēra un man viņa šķiet laba,gādīga , jauka, mēs jauki parunājāmies un viņa mīļi izturas pret Eduardu un cilvēkiem vispār.Eduarda tēti sauc Linards un viņš man šķiet ļoti uzticams un lādzīgs cilvēks,kā nekā viņš taču ir biznesmenis,cik man Eduards ir stāstījis.Un viņu mazo māsu sauc Denija un viņa ir ļoti maza auguma un ļoti piemīlīga meitenīte.Eduarda ğimene ir ļoti bagāta ,bet viņi paši ar to nelielās un to es tik tiešām novērtēju.
Mēs izgājām ārā no Lidostas un tad Eduards sacīja : tev taču nebūs iebildumu atbraukt pie manis?
Es : labprāt - es sacīju un pasmaidīju.
Es tiešām ļoti gribēju aizbraukt uz Eduarda māju un pēc iespējas ilgāk būt ar viņu kopā.
Arī Eduarda ğimene ļoti priecājās,ka braukšu uz viņu māju pie viņiem ciemos.
Pēc neilga gaidīšanas brīža pie mums,piebrauca garš liels limuzīns,es biju šokēta.
Nebija jau tā , ka es nekad neesmu braukusi ar limuzīnu,protams esmu ,jo mana ğimene var to atļauties esam diezgan turīgi,bet ne tik ļoti ,lai varētu katru brīdi ,katru mirkli, katru dienu braukāties ar limuzīnu.
Cik sapratu Eduards teica,ka tas ir viņu privātais šoferis un limuzīns.
Tā mēs sēdējam visi limuzīnā,mēs ar Eduardu bijām tik mīļi apķērušies,ka pat Eduarda vecāki visu laiku smaidīja un skatijās uz mums.
Pēc mirkļa bijām klāt pie Eduarda mājas.
