Mamma ienesās viesistabā un sacīja: Nu meitenes viss gatavs?
-Vēl nē.-Es atsaucos rotādama viesistabu.
Mamma: Pasteidzaties drīz Olīvija ar tēti atbrauks.-Mamma sacīja
Es: Labi.
Mēs pabeidzām ar Ketiju un Selīnu rotāt viesistabu un gājām palīdzēt mammai,taisīt ēst un likt visu uz galda.
Es: Ko jūs Olīvijai dāvināsiet?-Es ziņkārības pēc jautāju
Selīna: Gredzenus un kaklarotu.-Selīna sacīja
Ketija: Foršos telefona vāciņus un dažus kosmētikas piederumus.-Ketija sacīja.
Es: Forši domāju,Olīvijai šī diena būs neizmirstama.Ko jūs mām ar tēti dāvināsiet?
Mamma: To jauno planšetdatoru ar ābola zīmi.-Mamma sacīja.
Es: Wow!Olīvijai noteikti patiks.
Mēs sanesām ēdienu uz galda,ēdiens bija daudz.
Izrotātā viesistaba izskatijās skaisti.
Mamma: Olīviju taču viesus saaicināja?
Es: Nu gan jau,loģiski,tas jau viss bija viņas ziņā.
Pēc brīža arī Olīvija ar tēti nāca iekšā ar šo to ēdamu un dzeramu.
Olīvija bija ļoti skaisti ģērbusies,skaistā kleitā,matus skaisti sataisījusu.Ļoti skaisti izskatijās.
Olīvija bija ļoti pārsteigta ieraudzīdama cik skaisti izskatās viesistaba.
Mamma: Meit,tu viesus jau uzlūdzi vai ne?
Olīvija: Nu,bet protams ielūgumus jau izsūtiju laicīgi.
Mamma: Cik būs?
Olīvija: Nu nezinu,bet kā jau teicu ap 30 varētu būt,ieskaitot mūs.
Lēnām jau arī sāka nākt viesi,daudz Olīvijas draudzenes un arī citi mūsu radi.
Olīvija visus laipni sagaidīja.
Visi pasniedza uzreiz Olīvijai dāvanas,Olīvija bija apkrauta ar dāvanām,man pat bija jaiet viņai paligā,tās visas pieturēt.
Pēc tam ar Olīviju aizgājām nolikt viņas dāvanas viņas istabā un tad gājām lejā pie viesiem.
Mēs gājām lejā pie viesiem un visi jau bija piecelušies kājās pie galda un dziedāja Olīvijai daudz laimes dziesmu.
Olīvijai notecēja prieka asaras.Olīvija bija ļoti laimīga.
Olīvija un es aizgājām apsēdāmies pie galda,es apsēdos starp Ketiju un Selīnu,Olīvija protams blakus Uldim.
Pamanīju,ka mamma ar tēti jau dīvaini skatās uz Uldi,bet neko neteicu.
Tā mēs sēdējām pie galda svinējām Olīvijas dzimšanas dienu.
Pēc kāda laika daudzu jau sāka iet prom,viņi Olīviju bija apsveikuši godīgi pasēdējuši,drošvien arī mājās daudz darba.
Palika tikai visi jaunieši.
Sāka arī satumst.
Tad mēs ieslēdzām mūziku un visi sāka dejot,Olīvija protams dejoja ar Uldi.
-Drošvien Olīvija mazliet pārdzīvo par to,ka brālis neieradās,godīgi sakot man arī pietrūkst Kevins.Mēs tik ilgi neesam tikušies.
Mamma visu laiku vaktēja pulksteni un runājās ar tēti,ko viņa diez gaida?
Es arī paskatijos pulkstens bija pāri septiņiem.
Tad pēkšņi atvērās mūsu mājas durvis un pa tām ienāca brālis.
*Kā izskatās Kevins(brālis) bildē*.
Es nespēju noticēt savām acīm tas patiešām bija brālis-Kevins.
Es tik ilgi nebiju viņu redzējusi.
Godīgi sakot viņš bija ļoti mainijies,daudz pieaugušāks un vīrišķīgāks.
Varēja pamanīt,ka viņš ir ieveidojis skaisti matus un viņa tumšās acis spīdēja,kas liecināja,ka viņš ir laimīgs,vismaz dotajā momentā.
Olīvija uzreiz pieskrēja pie brāļa un cieši apskāva,pēc tam arī es un vecāki.
Kevins: Daudz laimes dzimšanas dienā!-Kevins smaidot sacīja Olīvijai.
Bija tik neparasti dzirdēt viņa balsi.
Olīvija: Paldies!-Viņa sacīja un velreiz apskāva brāli.
Kevins: Mašīnā man ir dāvana tev!-Viņš sacīja un gāja laukā uz mašīnu.
Olīvija viņam sekoja, es arī un vecāki arī.
Tad brālis no mašīnas izvilka ļoti lielu kasti,es pie kastes pamanīju pielīmētu vēstuli.
Brālis aiznesa Olīvijas lielo dāvanu uz viņas istabu un,ka ieraudzīja cik Olīvijai daudz dāvanas,tad iesaucās:Oho!
Pēc tam brālis un mēs visi gājām lejā un turpinājām svinēt Olīvijas dzimšanas dienu.
Tad pēc kāda laika visi sāka palēnām doties uz mājām,jo bija jau vēls.
Olīvija visus viesus pavadīja.
Tad,ka bijām palikuši tikai es,Olīvija,Kevins,tētis un mamma tad gājām uz virtuvi un visi apsēdāmies pie galda un sākām runāties.Bija tik labi justies atkal pilnā ğimenes sastāvā.
Varēja redzēt,ka mamma ar tēti ir ļoti priecīgi par Kevina ierašanos,kā nekā arī viņi nebija ilgi redzējuši dēlu.
Mamma uztaisīja visiem kafiju un uzkodas,uzlika uz galda,tad mēs sākām runāties.
Mamma: Nu kā tev iet dēls?-Mamma jautāja.
Tētis: Kāpēc nebrauci ciemos?-Tētis jautāja.
Kevins: Nu man iet labi,dzīvoju dzīvoklī pilsētas centrā strādāju darbā,varbūt mani iecels pa vadītāju,jo ļoti patīk kā es strādāju.Smags darbs,īpaši nav laika,bet tagad jau viss sāk ieiet ierastajās sliedēs un laiks arī būs vairāk,brīvāks.Nebraucu tik ilgi,jo kā jau saku biju aizņemts.
Tētis: Ak tā!-Tētis nopūtās.
Mamma: Draudzeni jau esi atradis?-Mamma ziņkārīgi interesējās.
Kevins: Nu ir draudzene,bet nezinu vai mums kaut kas nopietns iznāks,viņa arī ir mazliet jaunāka.
Tētis: Tas jau nekas,ka jaunākā.
Olīvija jau dīdijās un varēja noprast,ka viņa drošvien vēlas iet apskatīt dāvanas.
Es: Labi,jūs runājiet,bet mēs ar Olīviju iesim.
Mamma: Labi.
Kevins: Vēlāk piekāpšu pie jums.
Olīvija: Labi.
Tad mēs aizgājām.
Es: Es iešu arī pie tevis paskatīties kas tev sadāvināts.
Olīvija: Nu nāc.
Tad mēs aizgājām uz Olīvijas istabu,kura bija pilna ar dāvanām.
Olīvija sāka vērt vaļā dāvanas,viņa nolēma,ka lielāko proti Kevina dāvanu atvērs pēdējo.Olīvija sāka vērt dāvanu pēc dāvanas.
Daudz bija sadāvināta kosmētika visāda veida un rotaslietas,bija daudz arī nauda,viss kaut kas tāds.Nauda kopā bija sadāvināta 100 euro.
Es arī sāku vēlēties,lai man būtu dzimšanas diena un man sadāvinātu visādas dāvanas- naudu,kosmētiku,tāpat kā Olīvijai.
Tad pienāca lielās dāvanas kārta atvēršanai.Pirms Olīvija atvēra lielo dāvanu,mēs pamanijām,ka kastē ir sadurti daudz mazi caurumi.Tad Olīvija atvēra kasti un no tās mums pavērās diezgan liels akvārijs ar zivtiņām.
Olīvija no sajūsmas sāka spiegt,viņa bērnībā visu laiku runāja par akvāriju,vienmēr to gribēja.
Es arī biju šokā.
Es: Olīvij tu saproti,ka tev par tām zivīm būs labi japarūpējas,jākopj,jāmaina ūdens un jādod speciālā barība.
Olīvija: Nu jā protams.
Olīvija akvāriju nolika brīvā vietā un lēnām kartoja pa vietām visas dāvanas,viņai bija tik ļoti daudz visādas dāvanas kā piemēram daudz kosmētika un rotaslietas.
Es: Tagad nāc man līdz uz manu istabu arī man tev ir dāvana!-Es aicināju Olīviju uz savu istabu.
Es ievietoju stāstu priekš tiem kas lasa,ja jums kaut kas nepatīk jums nav jālasa , un ja jūs domājat kad dēļ jūsu heitu komentāriem es sākšu raudāt un tagad izdzēsīšu spokus or smth tā nebūs
atcerieties par karmu un tā , es saprotu var dot ieteikumus un tā , bet ne jau ar tādiiem uzbraucieniem. Šis stāsts daudziem patika , ja tev nepatīk tev nav jālasa nejau visiem ir laba gaume un tā Nevajag tērēt taču savu dāŗgo laiku,lai iekomentētu savu negatīvo komentāru, tev vieglāk paliks? Kaut gan ja jau cilvēkam nav dzīves,lai jau.
Kad rakstīju stāstu man nebija īpaša nodoma to rakstīt kā lugas paveida,vai scenārija paveida,es vienkārši rakstīju,manuprāt,tagad skatoties man vairāk ir iznācis kā scenārija paveids.Ak jā un visi tie komentāri kuri komentē un tik cītīgi kritizē,jo nezinu kāpēc viņiem tik ļoti iekritis acīs ir mans stāsts, tad vēlos jums pateikt jau otro reizi,ja ne pat trešo kad šo stāstu es sarakstīju pirms kāda gada vasarā , un biju ievietojusi citā saitā kur guvu daudz labu atsaukmes un arī man pašai liekas interesants,tāpēc nolēmu ievietot šeit,bet nu visiem gaume jau nav vienāda proti te taču ir izcili rakstnieki ar saviem izcilajiem stāstiem un tā, vismaz man tā izskatās. Un stāsts jau man ir uzrakstīts,un man patīk stāsts tāds kāds tas ir, nevēlos neko mainīt,un nemaz netaisos to darīt.
Nekad neviens nevar izpatikt visiem, tu izdarīsi tā kādam sāksi patikti kādām vēl jo projām nepatiksi,ja saprātāt ko ar šo domāju,bet nu maz ticams,tāpēc es katram nevaru izdabāt un nemaz netaisos to darīt . :*
