Ak dievs tas nevar būt,es neticu savām acīm,tas taču ir Alekss.Jā!Tieši tas pats Alekss ar kuru esmu kopā,ar kuru iepazinos pieturā.
-Kā tā varēja sagadīties,ka Alekss ir draugos ar Marku un Denisu.Kas tagad būs?Es taču neesmu Matīsam neko stāstījusi par Aleksu,un arī Aleksam neko par Matīsu.-Man galvā šaudijās visādas domas.
Visi acis pievērsa Aleksim.
Aleksam drošvien pavērās interesants skats,kā mēs visi sēžam aplī,es sēžu un no vienas puses man blakus Matīss no otras Marks,Markam blakus Selīna,bet Matīsam no otras puses Ketija,un Ketijai blakus Deniss,bet aplim pa vidu alkohols.
Alekss ar acīm pārbrauca pāri mums visiem,bet tad apstājās pie manis un ilgi skatijās.
Marks: Sveiks,draugs!-Marka balss iztraucēja neveiklo momentu.
Deniss: Sveiks nāc piesēdi!-Deniss aicināja.
Ketija veltīja man īpašu skatienu es sapratu ko viņa ar to domāja.
Alekss atnāca un apsēdās tieši starp Denisu un Selīnu.
Varēja saprast,ka Alekss neko nenojauš,bet ir tikai apjucis.
Alekss: Čau Enij!-Alekss klusi nočukstēja.
Es: Čau!-Es atbildēju.
-Jūs esat pazīstami?-Marks,Deniss un Matīss kopā iejautājās.
Es: Jā!-Es klusi atbildēju.
Un tad Alekss pateica pašu svarīgāko.
Alekss: Mēs taču esam kopā!
Visi aizturēja elpu,tikai Matīss palika dīvains.
Matīss piecēlās kājās dziļi ieskatijās man acīs un teica:Ko?Enij,vai tā ir taisnība?
Es: Jā!-Es klusi atbildēju un novērsu skatienu.
Matīss gandrīz saļima.
Matīss: To no tevis negaidīju.-Viņš klusi nošņukstēja un izskrēja pa durvīm.
Es piecēlos kājās un vairs nezināju ko darīt skriet pakaļ Matīsam vai palikt pie Aleksa.
