local-stats-pixel fb-conv-api

Eņģeļu spārni0

16 1

Es redzēju kā

Paceļas eņģelis un lido prom

Redzēju to

Ko mirstīgie neredz


Tik skaisti, tik burvīgi…

Bet, bet kur ir tie

Tie eņģeļi?


Lūdzu, eņģeli!

Man atkal vajag tevi,

Uzklausi mani, sadzirdi

Es nevaru…


Mans eņģeli, kur tu esi?

Kad es redzēšu atkal tavus spārnus?

Kad es varēšu

Gūt tavus glāstus?


Jo ilgāk tevis nav,

Jo lēnāk sirds pukst

Jo ir grūti bez tevis

Jo nevēlos vairs celties…


Es redzēju, kā

Eņģeļi paceļ spārnus

Redzēju to

Ko mirstīgie neredz


Pukst, pukst sirds

Un tikai dēļ tevis

Dēl tās cerības

Cerības nemirstīgās


Ja pazudi tu uz deinu,

Tā jau ir mūžība

tā es tagad dzīvoju

bezgalīgā mūžībā


vēl naktīs

kad lietus līst

dzīve atmiņās slīkst

un dvēsele nīkst


visas domas

par tevi – eņģeli klīst,

kaut arī ārā nelīst,

atmiņās katra diena slīkst


eņģeļu spārni,

tie ir tik ātri,

eņģeli, eņģeli, nāc man līdz!

Man vajag tik tevi

Un vairāk neko!


Es daru visu to…

To aizliegto

Jo tikai tad

Tu pasrgā dzīvību,

Pasargā to…


Tu man esi

Tu man esi līdzās

Tad, kad lietus līst

Tad, kad dzīvība plīst…


Nu, varbūt drīz

Pavisam drīz, varbūt rīt

Mēs varēsim kopā

Priekos, laimē slīkt


Nu mēs varēsim būt līdzās

Tu man, un es tev

Nu, varbūt rīt vai aizparīt,

Bet pavisam drīz

Mums silts lietus līs,

Saule un varavīksne –

-sasildīs!


Nu jau drīz –

Es redzēšu, kā paceļas eņģeļi

Es pacelšos tiem līdz

Un man būs mūžīgs,

Skaists, balts rīts…

16 1 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Izmantotie avoti:
http://es
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000