6. daļa
Leo Skatupunkts.
Stella bija istabā sagriezusi visu kājām gaisā. Apkārt lidinājās daudz dažādu putni, bet logu šajā telpā nebija. Visapkārt bija daudz dažādu gaismas liesmu, kuras veidoja brīnumainas ugunspuķes, tomēr pieskaroties tām, tās neapdedzināja. Un te pēkšņi viss pagaisa. Es pamanīju Stellu krītam. Pieskrējis viņai klāt tikai tagad pamanīju, ka viņai ir spārni. Šie spārni nebija balti, drīzāk tie bija sudraboti un uz tiem veidojās pasakaini raksti, kādus nekad iepriekš nebiju redzējis.
„Stella, Stella, tev viss kārtībā?” beidzot spēju pievērst uzmanību nokritušajai meitenei, vai drīzāk eņģelim?
„Jā, man viss kārtībā, tikai biju pārvērtējusi savas atgūšanās spējas. Man laikam nevajadzētu tērēt savu enerģiju tam, lai pierādītu tev, ka esmu eņģelis, bet gan tam, lai tevi pasargātu,” viņa man pasmaidīja un cēlās kājās.
„Mums laikam jādodas, nu ko tu stāvi ejam!” Stella mani mudināja ātrāk pazust no boksa treniņu bāzes. Drīz vien jau meitenes spārni izzuda.
Stellas Skatupunkts.
Kad bijām tikuši laukā no bāzes uzreiz devāmies pie Leo māsas Annas, kas grasījās doties prom uz Angliju kopā ar mazo Patrīciju. Leo vēlējas viņas pavadīt līdz lidostai. Abi kopā nolēmām Annai nestāstīt par to, ka Leo draud briesmas, lai nesatrauktu Annu un mazo. Kā nekā pa šīm 3 dienām jau noticis ir pietiekami, bet vēl pēc 3 būs Ziemassvētki, lai vai kā man šeit ir jāpavada vēl 11 dienas un tad es būšu pavisam tuvu savam sapnim. Gandrīz klusēdami esam nonākuši pie Annas mājas. Mums pretī jau skrien mazā Patrīcija.
„Stella, tu atnāci mani pavadīt uz lidostu? Palīdzēsi salikt lūdzu man atlikušās mantas somā?” mazā savus zeltainos matus purinādama aizrautīgi lūkojās uz mani un Leo, gaidīdama atbildi.
„Protams palīdzēšu, tikmēr Leo kopā ar tavu mammu nokārtos pārējās lietas,” smaidot pagriezos pret Leo un pamanot Annu sasveicinājos ar viņu.
Jau pēc kāda brītiņa mazā Patrīcija mani bija aizvilkusi uz savu istabu. Kur mēs, smiedamās un ālēdamās, sakravājām mazās princeses somu. Un viss šķita jau reiz pieredzēt. Lai vai kā es jūtos ļoti laimīga, līdz brīdim, kad mazās istaba iebrāzās Leo, aizelsies un pārbijies.
Atvainojos, ka tik ilgi nebiju ielikusi jaunu daļu, bet biju apslimusi, tad bija mana dz. diena, tad atkal slimoju un tā nu tas viss aizvilkās līdz šim brīdim 
tomēr ceru, ka jums patiks šĪ (diezgan garlaicīgā daļa kurai bija jātiek lai vai kā pāri) daļa un jūs gaidīsiet nākošu kura ceram iznāk pavisam drīz
tad nu ceru, ka jums patika
