Endija iekāpa iekšā pa logu.Iesledza televizoru un sāka to skatīties Viņa ar lielu nepacietību gaidija vakaru kad atkal varēs satikt Henriku.Pa durvīm iegāja viņas mamma viņa ienesa datoru un nolika to uz galda.Kā iet un kā patīk izstaba,jautāja mamma.Ja godīgi šeit ir fantastiski un mana izstaba ir burvīga!Es tačū teicu ka šeit būs fantastiski-atteica mamma un izgāja ārā no izstabas.Tā pagāja četras ļoti garlaicīgas un garas stundas.Beidzot bija tieši 22:00.Endija izkāpa ārā pa logu un uzleca uz koka pēc pāris sekunēm uz koka uzleca arī Henriks.Tumsas aizsegā bija grūti kautko saskatīt.Sveiks!-uzzsauca Endija.Sveika Endij!Tākā pirmstam nepaspējām kartīgi iepazīties gribeju tev pajautat kas tevi tur sauca.Mana vecmāmiņa.Tad tu esi te ciemos pie vecmamiņas?Nē es te dzīvoju kopā ar vecmamiņu es viņu aprūpēju.Un kur ir tava mamma un tētis.Henriks nedaudz noskuma un nolaida galvu uz leju.Mna mamma...es nezinu kur viņai ir kad man bija pieci gadi tad viņa mani atstāja te kopā ar vecmāminu.Bet tētis piemanis uz šeieni atbrauc ziemassvētkos un manā dzimšanas dienā.Bet pastāsti man lūdzu par savu ģimeni.Nu Endija sāka stāst.Man žēļ tevis.Bet ja prasi par manu ģimeni,tad sākšu ar to ka es dzīvoju šeit un dzīvoju kopā ar mammu.Tēta man nav,bet omīte dzīvo Tokijā.Bet jau jau esu šeit jauniņā vai tu lūdzu varētu parādīt man apkartni?Jā protams seko!Henriks aigāa līdz svam logam un nokāpa tur lejā pa trepēm.Kad viņi abi biji nokāpuši leja viņš gāja uz savas mājas pagrabu.Henriks attaisija durvis un tur pašā stūrī bija kāda būda.Sāksim ar to ka šis ir mans slēpnis-Henriks noteica.Jauka vieta-Endija atbildcēja.Pēc pastaigas pa apkaimi noiesim šeit lejā velreiz labi?-pajautāja Henriks.Labi!-atbildēja Endija.Viņi izkāpa ārā no pagraba.Henriks no kabatas izvilka lukturīti un ieslēdza to.Pirma vieta kur Henriks viņu veda bija kada maza taņa.Kad viņi bija pagājuši kādu gabalinu Endija pajautaja kas šeit ir taciņa uz vecu māju tur agrķa dzīvoja mans draugs bet kad kād sviņu noslapkavoja,viņa ģimene pārcēlāš uz lielpilsētu.Tas ir baisi atbildēja Endija un piespiedāš klāt Henrikam.Henriks pasmaidija un satvēra viņās roku.Nebaidies bus jautri viņs noteiva.Endija nosarka un nolaida galvu uz leju.Viņi bija klāt.Henriks pagriezas un noteica- nu lūk te viņš dzīvoja.Endija savu galvu pacēla uz augsu un nolaida skatienu pāri mājai,šī māja ir baisa.Atbildēja Endija.Labi šo esam apskatijuši iesim tālāk.Henriks vel jau projām turēja viņas roku.Viņš viņu aizveda līdz kādam dīķim pie kura bija mājiņa kokā,Henriks viņu uzveda augšā uz namiņu.šī ir mana mīļākā vieta visā tuvākajā apkartnē.Mēs o būdu uztaisijāma r draugu kad viņs vel bija dzīvs te blakus ir arī šūpoles.Mēs te agrāk bieži gājām peldēt varbūt rīt aknāksi kopā ar mani te peldēt?Jā labprāt!-Priecīgi atbildēja Endija.Jau ir vēls ejam uz mājām?-apjautājās henriks.Jā ejam gan.Atbildēja endija viņi nokapa lejā uyun gāja uz majām.Uzkapusi uz koka viņi ierāpās katrs savā izstaba.Endija taisīdama ciet logu pabļāva henrikam-tad ŗit 12:000 labi?Un arlabunakti!Ja labi rīt 12:00 un labunakti tev arī!
Tev patiks šie raksti
