http://spoki.tvnet.lv/literatura/Enas-63/712245">Ēnās (63)
Mēs nonācām lejā, gaidot, ka atmosfēra būs saspringta, taču visi bija nomierinājušies. Es palūkojos uz Sloanu un Čārliju, kas šajā brīdī vērās viens otrā ar tādiem skatieniem, kas lika man novērsties, vai tiešām viņi bija tik akli, ka nesaprata kā otrs jūtas? Sastrīdējušies vai nē, viņi mīlēja viens otru. Es biju simtprocentīgi pārliecināta, ka viņi viens otram patika, kas man par kaut ko atgādināja. Es palūkojos uz Lailu, kas bija iegrimusi savā telefonā. Šodien jutos tik laimīga, ka man bija kaut kas jādara, lai pārējie tādi justos.
-Laila? – es pievērsos meitenei. - Aiziesim parunāt?
- Es jau to gaidu veselu mūžību, - meitene atsaucās un piecēlās, lai atnāktu pie manis.
Mēs atgriezāmies manā istabā.
-Kas ar tevi notiek? – pirms es biju gatava kaut ko teikt Laila man jautāja. - Nedomā, ka es uzķēros uz tiem muļķīgajiem meliem par telefona izlādēšanos. Runā.
- Nezinu, ko teikt. - Es vai miru no vēlmes viņai pastāstīt par Sebastianu, bet es tikko izšķīros no viņas brāļa, tāpēc tā nebija laba doma.
- Tu uzvedies dīvaini kopš izšķīries no Leo. Vai tāpēc tu no manis izvairies? – Draudzene izskatījās uztraukusies.
- Nē, protams! Kā tev kaut kas tāds varēja ienākt prātā? Leo bija tikai mans puisis, bet tu tā kā esi mana labākā draudzene, manas vēsās attiecības ar Leo nemaina to, ka mēs esam draudzenes.
- Tad labi. - Laila pasmaidīja un apskāva mani.
Pirms viņa atkal spēja pievērsties man, es uzdevu pretjautājumu. - Kā tev iet ar puišiem, kāds patīk?
-Nē, - atbilde izskanēja pārāk ātri un Laila novērsa acis no manām. Viņa izskatījās nokaunējusies.
- Kurš viņš ir?
- Neviens. - Viņas balss bija pārāk augsta. - Es domāju, tas būtu pārāk dīvaini un es nevaru tev teikt. Atvaino. Ja tas būtu kāds cits, bet viņš. Nē. Tas ir pārāk apkaunojoši, - viņa stostījās.
Mans smaids izstiepās platāks par platu.
-Tev patīk mans brālis? - es viltīgi ierunājos.
Lailas seja pārvērtās sarkanā tomātā. - Kkā tu zināji?
-Veiksmīgi uzminēju.
- Tu nedrīksti viņam neko teikt. Lūdzu,- meitene uztraucās. - Viņš patīk pusei skolas meiteņu, otra puse ir iemīlējusies manā brālī, bet puse tavējā. Viņš tikai pasmietos par mani.
-Domāju, ka teikšu, jo es gribu viņu iepriecināt.
- Ko? – Laila sastinga.
- Laila, tu Metjū patīc, - es, viegli smaidīdama, noteicu.
- Nē, nedomāju gan, - viņa pretojās.
- Viņš man pats pateica. Viņš domā, ka tev viņš patīk tikai kā draugs un viņš negrib bojāt attiecības ar tevi.
Šķita, ka Lailas smaids nevar kļūt vēl platāks. - Tas nevar būt!
-Tikai nesaki, ka tev izstāstīju. - Es viņai piemiedzu ar aci. - Tagad tev tikai jāgaida, kad Metjū tev kaut kur uzaicinās, pazīstot viņu tas būs piecas minūtes pēc tam, kad viņam to pateikšu, jo viņam patīk būt notiecējam.
- Tad pasaki tagad, - Laila iesmējās.
- Tad ejam lejā! – Es biju priecīga, ka pagaidām biju novērsusi Lailas uzmanību no sevis.
Kad mēs nogājām garām Metjū, es viņam neuzkrītoši iečukstēju ausī. - Uzaicini Lailu kaut kur! Tev ir zaļā gaisma.
Brālis apmulsis pavadīja mani ar skatienu, bet tad iesmējās un piemiedza man ar aci. Viņš bija sapratis, ko es izdarīju.
Atlikušais vakars bija diezgan mulsinošs. Laila un Metjū nepārtraukti mija skatienus, Sloana un Čārlijs nesarunājās. Arī mums ar Leo nebija pārāk labas attiecības un mums nebija par ko īsti runāt, kas gan nebija nekas jauns, es atskārtu, ka mums nekad īsti nav bijis par ko runāt un nav bijis nekā kopīga. Es vairs nespēju izturēt šo muļķīgo spriedzi starp visiem, tāpēc piedāvāju visiem izklīst pa mājām. Neviens neiebilda. Metjū uzmeta pēdējo zīmīgo skatienu Lailai un aizvēra mājas durvis starp mums un viesiem. Es atviegloti nopūtos.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Enas-65/712250">Ēnās (65)
