Kaut, kad pirms tūkstošiem gadu simtiem nebija ēnu. Bet kaut, kad nesen dēļ vienas meitenes visā pasaulē parādijās viņas - ēnas. Bija ļoti vecs vīrietis, viņš bija traki dīvains. Viņu sauca par Emīlu. Viņš dzīvoja savā vecajā, bet diezgan lielajā mājā viens. Viņš pēc profesijas bija rakstnieks viņam patika rakstīt par dzīvi, mīlestību un piedzīvojumiem. Vienu vakaru ar viņu nebija viss kārtībā. Viņš sāka rakstīt grāmatu, pats par to nezinot. Un viņš šo grāmatu uzrakstija mirušo valodā. Kad pabeidza grāmatu Emīls nolika savā plauktā. Un aizmirsa par viņu. Pēc grāmatas uzrakstīšanas, viņš nomira. Viņam palika tikai viens radinieks kuru, viņš nemaz nezināja. Viņam bija mazmeitiņa un viņu sauca Amēlija. Viņai bija problēmas ar naudu tāpēc māja bija tieši laikā. Viņa, viņu apskatijās. Māja bija liela, veca taisīta no koka. Amēlija iegāja iekšā tur bija ļoti putekļains un smacīgs. Viņa sāka tur visu savest kārtībā pēc 5 stundām 4 istabas bija kārtībā. Viņa piekusa no tīrīšanas Amēlija paņēma 2 grāmatas un apsēdās krēslā. Pirmā grāmata bija par mīlestību viņai iepatikās. Tāpēc gribēja izlasīt arī otru grāmatu. Amēlija atvēra grāmatu, bet tākā viņa neko nesaprata mirušo valodu. Amēlija grāmatu aizvēra un nolika atpakaļ plauktā. Viņa par grāmatu pa dienu aizmirsa. Amēlijai patika māja tāpēc, viņa nolēma palikt lielajā mājā. Pienāca nakts Amēlija bija iemigusi krēslā lasot grāmatas. Bet, viņa pamodās no slikta sapņa un ieraudzija ēnu. Viņa iekliedzās, jo nekad agrāk nebija redzējusi ēnu. Tāpat kā visi citi. Bet viņa ātri pierada, jo ēna neko nedarija un neizskatijās, nemaz tik briesmīga. Bet tad ēna sāka kustēties pati par sevi kā cilvēks. Amēlija tiešām ritīgi nobijās. Ēna sāka tuvoties Amēlijai. Ēna pietuvinājās tiktāl kamēr pieskārās Amēlijai. Amēlija no bailēm atslēdzās. No rīta, viņa pamodās un nodomāja, ka tas bija tikai sapnis. Bet tā protams, ka nebija. Pa dienu Amēlija kārtoja istabas un meklēja darbu. Viņa bija žurnāliste, bet viņu atlaida. Un jau atkal pienāca nakts Amēlija taisijās uz gūltas pusi, bet viņa atkal ieraudzija ēnu. Un saprata, ka tas nebija sapnis. Tā bija realitāte. Tikai šoreiz ēna sāka kontrolēt viņu. Ēna, viņu veda uz virtuvi. Amēlija ēnas kontrolē paņēma nazi. Un pati negribot iedūra sev sirdī. Amēlija nomira nesaprotot kas notiek. Un dēļ tā, ka Amēlija atvēra grāmatu, viņa izlaida ēnu. Ēna izklīda pa visu pasauli. Un tā arī radās ēnas. Amēlijas māja nodega ar visu grāmatu. Bet kaut kur var vēl atrast dažas lapaspuses. Un aizdzīt ēnas no šīs zemes. Bet neviens necenšas to izdarīt. Tāpēc iesaku ar ēnām uzmanīgāk. Katru nakti viņas pa kluso nogalina vienu nevainīgu cilvēku. Bet neviens negrib un nevar to pierādīt, jo tās ir tikai ēnas.
Tev patiks šie raksti
