local-stats-pixel

Emociju tukšuma skavās… 13

76 0

Ceru ka patiks.

Tagad es esmu 16 gadus jauna meitene. Kopš dienas, kad piedzimu mana māte mani nav sapratusi. Viņa tikai skatās uz manis kā uz nekam nederīgu gaļas gabalu. Kurš nespēj izradīt nekādas emocijas. Es drīzāk to uzskatu par dāvanu. Jo, kad man sāp es neraudu, kad emu laimīga nesmaidu. Tāpēc neviens mani nesaprot. Visi domā, ka esmu jukusi.

Es dzīvoju Denverā. Šeit esmu pavadījusi visu savu mūžu. Šī pilsētiņa ir skaista ar savu noslēpumainību. Nekur citur nevar nakts laikā sastapt tik daudz gaudojošu suņu, kuri neļauj man katru nakti izgulēties.

Kad sāku iet skolā nezināju, ka pirmais iespaids par skolām ko rāda filmās ir maldinošs. Jo es mācos labi, pat ļoti labi kaut gan nemaz necenšos. Šeit es arī sastapu savu tagadējo labāko draudzeni- Nikolu. Viņa ir vienīgā, kas zina kāpēc es tāda esmu.

Nu lūk ir jau kārtējai pirmdienas rīts, kad es nespēju piespiest sevi piecelties, bet man to vajag darīt, jo savādāk atkal nokavēšu skolu. Zinu, ka šodien es beidzot mēģināšu sevi pārvarēt un parunāšu ar mammu par skolas ekskursiju, uz kuru es nevaru tikt bez viņas paraksta.

Viss iesākas labi. Es esmu piecēlusies laicīgi. Aizgāju uz vannas istabu sakopties un sameklēju savam stilam atbilstošas drēbes, mazliet kosmētikas jau nekad par ļauni nenāks.

Es kāpju lejā uz virtuvi, jo tur kā jau katru rītu mamma ir sagatavojusi brokastis. Es cenšos būt laipna tāpēc pirmā pasaku labrīt. Atbildi nesagaidu. Tā jau man likās, ka tik straujām pārmaiņām viņa nebūs gatava. Tāpēc viņa pagriežas un saka :”Ko tev no manis vajag Melinda?’’ Tā arī zināju, ka tā būs. Viņa jau saprot, kad es runāju ar viņu tikai ārkārtas gadījumos. Un tie parasti ir tad, kad man nepieciešama nauda. Es uz galda uzsviežu ekskursijas lapu uz kuras man tik ļoti ir nepieciešams viņas paraksts. Viņa ar ašu skatu paskatās uz manis tad uz lapu. Bet tomēr uzskricelē savu parakstu. Tas man arī bija nepieciešams. Nu lūk beidzot es varēšu izrauties no šīs pilsētas.

Tagad varu doties uz skolu, kur mani jau gaida Nikola ar kādu jaunu piedāvājumu, par kuru man pašai nāksies vēlāk rūgti nožēlot. Jo mana dzīve pagriezīsies par 360 grādiem.

Jo izrādās ne velti esmu piedzimusi tieši šajā pilsētā.

76 0 3
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

Viss stāsts ir tikai izdomājums. emotion Izņemot vienaldzību tas dažreiz varētu raksturot mani.

2 0 atbildēt

Tiešām neko neesi ņēmusi no savas dzīves un savām izjūtām? Vai arī viss ir tikai izdomājums, kā jau teici pirmajā rakstā?

Bet stāsts man patika, jo tas ir par tuvām un ikdienišķām situācijām, kuras pašam arī nākas piedzīvot, un šķiet, ka saprota stāsta galveno varoni. 

Gaidīšu nākošo daļu.

0 0 atbildēt

 emotion 

0 0 atbildēt