Emīlija#61

Tad es pamodos.Es biju vietā kur vēl nekad nebiju bijusi. Tā bija slimnīca.Kā es te nokļuvu?Vai tas bija sapnis? Roberts jau sēdēja pie gultas un sajūsmā smaidīja.
R- Beidzot tu pamodies.
E- Sveiks.Kā es te nokļuvu?
R- Vēlāk pastāstīšu.Tad viņš mani noskūpstīja.Es biju laimīga man vēderā lidinājās taureņi.
E- Kad mani izrakstīs no slimnīcas?
R- Ārsts teica, ka ilgākais pēc nedēļas.
E- Labi, bet kā es te nokļuvu?
R- Tu skrēji, paklupi aiz sliekšņa un neveiksmīgi nokriti uz akmens.
Un tagad tev ir smadzeņu satricinājums.
R- Pagaidi, man ārsts teica, lai paziņoju kad pamosties.Pa durvīm ienāca ārsts un Roberts.
Ā- Sveika, kā jūties?
E- Nedaudz galva sāp.Es teicu nedaudz, jo biju nedroša.
Tad ārsts paņēma šprici un teica, ka tūlīt vairs nesāpēs.
Man gribējās bļaut, man ļoti riebās potes, es nebļāvu tikkai tāpēc, ka te bija Roberts.
A - pēc brītiņa vairs nesāpēs. Ārsts izgāja un dzirdēju, kā viņš runā ar manu mammu.
M- Labdien, vai varu runāt ar savu meitu?
A - Diemžēl nē viņa nevēlas ar jums runāt, Jūs varat domāt ko gribat, bet man liekas, ka tas puisis viņu slikti ietekmē.
M - Atvainojos, ka jautāju, bet vai tad viņai ir puisis?
A - Izskatās, ka jā.Uzredzēšanos.
Kāpēc ārsts teica, ka nevēlos ar viņu runāt? Man gribējās raudāt , kāpēc ārsts tā teica? Vai viņam kāds teica, lai viņš tā saka.Varbūt tā bija Alise vai kāda no tām meitenēm , jo viņas taču saderēja kura ātrāk iegūs Robertu.Man tagad jābūt līdzās Robertam, lai man viņu neatņemtu.