No rīta pamodos pirms modinātāja. Visas brīvdienas pavadīju istabā sēdēju pie datora un sarakstījos ar Miku no Latvijas viņš mācās šijā skolā tikai 3 kursā. Šodien ir skola kā es viņu ienīstu. Piecēlos un devos uz dušu iznākusi no dušas apsedzos ar dvieli. Izžāvēju matus un uzskrāsojos. Devos pie skapja kāds bungāja domāju ka tā ir Sāra jo viņa bieži iet prom un neņem atslēgas.
Atvērusi durvis es skatijos te uz vienu te uz otru. Ielaidu vinus iekšā.
Emīlija.- Vēl ātrāk nevarējāt atnākt?
Emīls.- Varējām.
Emīlija.- aghh
Paņēmu apakšveļu un melnus šortus kas apsedz pēcpusiaizgājusi līdz vannas istabai saģēbos sapratusi ka aizmirsu kreklu gāju tam pakaļ.
Emīlija.- Es aizmirsu kreklu. Oi
Daniels.- Piedod
Emīlija.- Par ko?
Daniels.- Par šito.- No stūra izlīda Tomas.
Emīlija.- AAAhh Daniel es tevi nošaušu.
Paņēmu JackDaniel kreklu sabāzu šortos un uzvilku vans kedas. Paņēmu somu un meklēju mantas.
Emīlija.- Nu tad ko jūs gribējāt? Pavērot ar ko es guļu šoreiz.- Sarkatiski noteicu.
Daniels.- Nē vienkārši man te viens zēns prasīja tavu numur,
Emīlija.- Kas ja Mikus no 3 kursa tad dod droši.
Emīls.- Tikai ne ar Mikusu dieva dēļ.
Emīlija.- Kas jums visiem kaiš? Jums neapnīk noteikt ar ko man satikties un ar ko nē?
Tomas.- Nē neapnīk. Tu tos cilvēkus nepazīsti. Kapēc tu nevari satikties ar Maksu?
Emīlija.- Tu smejies par mani? Kautkāds zubriks ar breketēm un brillēm. Zini tā vietā lai satiktos ar Maksu es satiktos ar kādu no 3 kursa vai 2 kursa.
Daniels.- Man jau zajebal šitais.
Emīlija.- Tas ka jūs mani kontrolējat. Kaut es vispār nebūtu atnākusi šeit mācīties būtu labāk uz oksfordu gājusi.
Pametu Emīlam atslēgas.
Emīlija.-Kad beidzot būsiet beiguši apspriest manu dzīvi manā istaba aizslēdz un nākamajā lekcijā man atdosi.
Emīls.- Labi.
Izejot no istabas mani kāds parāva aiz rokas.
Tomas.- Kur tu mūc.
Emīlija.- Tu kā mans brālis nesaproti to ka man sāp tas ka jūs apspriežat mnau dzīvi liedzat satikties ar normāliem zēniem nevis kautkādiem zubriem.
Tomas.- Nesāc liet asaras.
Emīlija.- Da tu neko nesaproti. Tu nezini ka man sāpēja uzzinot ka esi miris,ka mani izvaroja,paliku stāvoklī,aborts un tad sekoja naroktikas alkohols cigaretes un viss kas bija pusaudžu dzīvē man. Tas viss man bija japacies savos 14 gados. Tu nekad to nesapratīsi. Tu vienmēr biji tas labiņais. Bet pasaki man tikai vienu Kapēc tu ieradies šeit un tagad? Kapēc?
Tomas neko neatbildēja es uz īsu brīdi paskatījos uz viņa acīm tajās varēja redzēt dusmas,naidu,žēlumu un sāpes.
Pagriezos un gāju prom. Ieejot skolā devos uz toleti. No somas izvilku kosmētikas maku uzskrāsojos un devos arā. Kāds mani saķēra aiz rokas.
Emīlija.- Kas atkal?
Niks.- Mums japarunā.
Emīlija.- Man liekas vai arī šodien visi mani raustīs aiz rokas un teiks mums japarunā.
Sekoju puisim. Aizgājām līdz pīpētavai izvilku no somas cigaretes aizpīpēju vienu. Kāds man aiz muguras ieklepojās.
Pagriezos un pīpēju tālāk.
Emīlija.- Tikai nevajag tagad man lasīt morāli par to ka smēķēju vai dzeru.
Tomas.- Saproti mani pareizi Tēvs zināja ka esmu dzīvs bet mamma tik tiešām nomira. Tēvs man katru mēnesi ieskaitīja naudu. Sūtija tavas bildes rakstīja lai atgriežos mājās.
Emīlija. Tātad tēvs zinaja.Es vēl ar viņu parunāsu sestdiena drīz būs klāt.
Izpīpēju un devos uz klasi. Ieejot klasē daudzi zēni skatījās uz manīm.
