Pamodos no tā ka kautkas nokrīt un sašķīst.
Sāra.- Piedod
Emīlija.- Mhm
Piecēlos un devos uz dušu. Nomazgājos izžāvēju matus ar fēnu un uzskrāsojos. Piegājusi pie skapja izvliku melnus šortus,zaļganzilu topiņu,baltu žaketīti uzvlikusi apģērbu devos uz virtuvi. Pagatovoju pankūkas paēdām uzvilkusi melnas augstpapēžkurpes devos uz skolu.
Ieejot skolā sapratu ka aizmirsu telefonu. Gāju atpakaļ uz kojām. Ieejot kojās devos uz istabu atstaju durvis vaļā iegājusi paņēmu telefonu un devos arā aizslēdzu durvis un man sāka zvanīt telefons
Sāra.- Kur pie velna tu esi?
Emilija.- Mhm
Sāra.- Nu kur tu esi?
Emīlija.- Cik tu mums nepacietīga. Es tagad eju uz pīpētavu ja vēlies vari nākt man vēl līdz veikalam jaaiziet nopirkt cigaretes šodien tak piektdiena ballites diena. Un man vēl ar Niku jasatiekas.
Sāra.- Kas ir Niks?
Emīlija.- Bērnības draugs.
Sāra.- Tev vajag puisi.
Emīlija.- Par to es nešaubos gan jau man drīz pienāks laiks satikt savu skaisto pcinci. -Iesmējos
Mārcis.- Princi?
Emīlija.- Āāā. Tu stulbeni tu mani nobiedēji
Sāra.- Kas tad tur?
Emīlija.- Ahj tu nāc vai nē?
Sāra.- Jā. Nāc man pretī līdz veikalam es nopirkšu tev cīgas un tu man naudu atdosi.
Emīlija.- Labiņi.
Pagriezos pret Mārci
Emīlija.- Nu ko tu gribēji?
Mārcis.- Lieliski izskaties.
Emīlija.- Smejies?
Mārcis.- Pat prātā nenāca.
Es pagriezos jo man kāds piebakstīja sasveicinājos ar Sāru un sākām smēķēt es jau biju izsmēķējusi. Paskatījos uz Mārci pie viņa pienāca bars ar zēniem. Divus zēnus es atpazinu.
Emīlija.- Emīl?
Emīls.- Emīlija?
Pieskrēju pie puiša un apskāvu
Mārcis.- Tad šī ir tā noslēpumainā meitene ar kuru tu mūs neiepazīstini.
Mārča draugs Fredijs.-Mes jau saprotam viņa seksīgi skaista bet iepazīstināt jau varēji.
Es ar Emīlu saskatījāmies un sākām smieties.
Emīlija.- Vispār es nekad nebūšu noslēpumainā meitene jo esmu viņa māsica.
Emīls.- Ko es tev teicu par smēķēšanu. Kur Karls?
Emīlija.- Da labi pietiks man morāli lasīt par smēķēšanu. Pats smēķē. Khm nu mēs izšķīrāmies.
Emīls.- Tātad tu esi brīva meitene ja?
Emīlija.- Jā
Emīls.- Tā nevienam nerunāt ar viņu viņa ir aizņemta.-Smejoties piebilda
Emīlija.- Da labi kā 7 klasē kad man skrēja Deniss ar Lauri pakaļ? Nē nu man jau patīk viens zens bet
Emīls.- Bet?
Emīlija.- Neko nezinu par viņu. Davaj vēlāk parunāsim man tagad uz lekciju jāskrien.
Emīlija.- Kas tev pa lekciju.- Tagad Psiholoģija un tad matemātika.
Noskūpstīju uz vaiga bralēnu un devos ar Sāru uz lekciju.
Ieejot klasē apsedāmies savā vietā. Pie mums pienāca meitene no 2 kursa Samanta viņa ir skaista bet ne bārbija.
Samanta.- Eu Emīlij ja tā tevi sauc netuvojies klāt manam puisim
Emīlija.- Kam?
Samanta.- Emīlam viņš ir mans un nevienam neatdošu
Emīlija.- Pirmkārt man vinu nevajag,otrkārt viņš ir mans brālēns un runāšu ar viņu cik uziet jo to tu nevari aizliegt,treškārt nav jau nekāds īpašums Emīls lai kādam piederētu. Pēdejais laiks lai to saprastu Samantiņ.
Samanta dusmīga aizgaja bet daudzi no klases uz manīm skatījās šokēti. Pie manīm pienāca Emīls.
Emīlija.- Ja tu par savu Samantiņu tad es vinai paskaidroju ka mēs esam radinieki un to ka neesi īpašums lai kādam piederētu,viņa dusmīga aizgāja
Emīls.- Ne jau par to. Te pāris cilvēki grib tevi satikt.
Emīls mani izveda arā no klases ieraudzīju divus siluetus kas nāk mums pretī un smaida pieskrēju un apskāvu viņūs
Deniss.- Prieks tevi satikt
Emīlija.- Man arī prieks.
Lauris.- Iesi šodien uz ballīti.
Emīlija.- Jap.
Deniss.- Kā skola? Ir kāds zēns iepaticies?
Emīlija.- Ir labi. Tikai ceru ka kāda no jūsu bijušājam vai tagadējām draudzenēm nenāks un nebruks virsū kā dažu labu. Un jā ir iepaticies viens zēns.
Lauris.- Nu nē tak neviens neies klāt. Kas tad ir tas noslēpumainais puika.
Emīls.- Ļauj minēt Mārcis
Emīlija.- Neko neteikšu
Deniss.- Tātad viņš.
Lauris.- Nāksi paskatīties kā mēs spēlējam futbolu.
Emīlija.- Neko neteikšu viss mutes ciet. Jā tikai man te šis tas jaizdara saistībā ar futbolu.
Emīls.- Futbolam meklē jaunu karsējmeiteņu komandas kapteini un to piedāvaja 5 meitenēm tajā skaitā tev vaine?
Emīlija.- Ahhā
Lab tiksimies vēlāk. Katrs aizgājām uz savu pusi.
