Emīlija.- Es zinu. Bet kam tev viņu?
Luī.- Esmu viņa līgava. Mums pēc nedēļas ir kāzas.
Emīlija.- Tu pagaidi te mēs aiziesim viņu pasaukt.
Viņa apsēdās uz dīvāna bet mēs aizgājām uz toleti. Man notecēja pāris asaras. Mēs gājām atpakaļ pie Luī.
Bet viņa jau skūpstijās ar Dāvi. Dāvis mani pamanīja. Es sāku klusām raudāt. Es sastingusi skatijos uz viņu un man pār vaigiem tecēja asaras. Es pagriezos un devos uz istabiņu. Samanta aizgāja līdz Danielam.
Es sēdēju uz gultas uz raudāju. Paskatījos uz naktsgaldiņu tur bija bilde Es un Dāvis mēs skūpstijāmies un Samanta mūs nofočēja.
Kāds ienāca istabiņā es ātri uzmetu skatienu un sastingu.
Emīlija.- Ko tev vajag?
Dāvis.- Viss nav tā kā tu domā.
Emīlija.- Gribi zināt ko es domāju? Tu esi kroplis. Tev ir līgava bet tu laid ar manīm Es sapratu visi tie vārdi Es tevi dievinu vai Es tevi mīlu bija meli. Viss bija meli. Tu man meloji visu šito laiku. Bet man liekas ka mums jau sen vajadzēja šķirties.
Dāvis.- Nē es tevi tiešām mīlu.
Emīlija.- Meli. Ej prom.
Dāvis aizgāja. Es savācos. Uzvilku melnu apspīlētu kleitiņu un uzskrāsojos. Paņēmu telefonu un zvaniju cilvēkam kas liek aizmirst bēdas.
Emīlija.- Sveiks Klāv.
Klāvs.- Sveika mazā. Ko tu gribēji?
Emilija.- Ejam tusēt?
Klāvs.- Kautkas noticis?
Emilija.- Ām nū es ar Dāvi izšķīros. Tad ejam.
Klāvs.- Jā ejam. Gaidīšu tevi vestibilā.
Emilija.- Eju jau lejā.
Satikusi Klāvu devāmies uz klubu. Biju tik daudz iedzērusi ka ar Klāvu sākām skupstīties. Pie manas istabiņas Klāvs jau gribēja doties prom bet es ievilku viņu savā istbiņā.
Klāvs saprata ka gribu lai viņš paliek. Viņš mani piespieda pie durvīm mēs sākām skūpstīties. Vilku nost viņa jaku. Noģērbu savas kurpes un jaku. Klāvs mani piespieda pie sienas. Es novilku viņa kreklu. Viņš man sāka skupstīt kaklu un taisīja vaļā kleitu. Kleita nokrita un es stāvēju vienā apakšveļa.
Es pārtraucu skūpstu un paskatījos uz Klāvu. Viņš mani kārtīgi nopētīja. Es sāku skūpstīt viņu un taisīju vaļā viņa bikses. Viņš tās novilka. Mēs skūpstoties aizgājām līdz gultai. Viņš noguldīja mani gultā. Sāka skupstīt kaklu,un taisīja vaļā krūšturi,kad krūšturis tika attaisīts viņš aizmeta to. Mēs skūpstijāmies un viņš čamdija manas krūtis.
Viņš ar rokām glāstija manas kājas,tad es biju kaila viņa priekšā. Viņš lēnām ienāca manī. Mēs sākām ritmiski kustēties. Manus kunkstus viņš apklusināja ar skūpstiem. Beiguši gultas priekus bezspēkā atkritām viens otram blakus. Mēs palīdām zem segas.
Viņa roka apskāva manu vidukli. Man vēderā sāka lidot taureņi.
Tikai pēc tam es sapratu ka vēljoprojām mīlu Klāvu,bet es mīlu arī Dāvi.
Emīlija.- Klāvu.
Klāvs.- Kas ir mazā?
Emilija.- Tu protams vari neticēt bet es vēljoprojām tevi mīlu.
Klāvs.- Un tu vari man neticēt,bet es arī tevi mīlu. Es nespēju tevi azimirst. Es slēpu savas jūtas,es dzēru un ielaidos vienas nakts sakaros. Bet vairs man to nevajag man vajag tev.
Atbildes vietā noskūpstīju puisi. Un mēs devāmies gulēt.
