local-stats-pixel fb-conv-api

Elpjot nāvi (6.daļa)2

42 0

Hey! Šī daļa ir mazliet īsāka nekā parasti, bet šovakar būs gaidāma arī nākamā daļa. :)

6.daļa

Bija pagājusi apmēram nedēļa, šajās dienās atrados pastāvīgā alkohola reibumā. Mani neinteresēja pilnīgi nekas. Tā arī neko neizdomāju par bēgšanas plānu vai vismaz to, kā sazināties ar Dāriju. Tur nekas nebija līdzams. Godīgi sakot esmu padevusies un sevī vīlusies. Ikdienā strādāju tik radošā jomā – tūrismā, bet tagad galvā tikai zāģu skaidas. Reāli šeit strādā tikai 3 cilvēki, bet viesi jeb, pareizāk sakot, ieslodzītie ir vismaz 40, es tā domāju. Kāpēc neviens vēl nav ticis ar viņiem galā? Kāpēc nevienu tas pat neiteresē? Šovakar būs kārtējais pokera vakars. Ceru tur iepazīties ar vēl kādu sievieti un aprunāties par dzīvi šeit. Es tiešām neticu, ka visas ir padevušās, kādai taču ir jābūt tikpat apņēmīgai cik man.

Nu ir atkal pienākusi reize doties uz gaisa istabu. Lai kā man gribētos palikt savā numuriņā, man ir jādodas. Protams, es neesmu tik stulba, lai tiešām pati sevi dienu dienā iznīcinātu. Es ieeju istabā un ieslēdzos uz pusstundu – paskatos televizoru un dodos prom. Un nemaz neieslēdzu gāzes aparātu. Melānija pagaidām to nav pamanījusi, un es ceru, ka arī nepamanīs. Tad labi neklāsies, un par tikšanu brīvībā vispār varu aizmirst. Man ir jāizturas neuzkrītoši un neitrāli, nedrīkstu pievērst sev lielu uzmanību. Tad arī viss būs kārtībā un varēšu īstenot plānu. Protams, no sākuma tas ir jāizdomā.

Savā galvā pieļauju arī varbūtību, ka netikšu ārā un miršu. Tāpēc jau 3 dienu, sēžot gaisa istabā, rakstu testamentu. Īstenībā man nav ne jausmas, kā to kādam nogādāt, bet tas mani neattur no rakstīšanas.

Ejot ārā no gaisa istabas sastapu gaitenī Sāru.

- Čau! Megija, ja? – viņa dzīvespriecīgi uzsauca.

- Jā, bet vari mani saukt par Megu.

- Aha, forši! Klau, šodien būsi uz pokera vakaru?

- Es domāju aiziet, bet vai man ir jēga iet, ja neprotu spēlēt?

- Beidz, tas ir tikai nosaukums. Tikai kādas 5 sievietes šeit prot spēlēt. Pārējās sastāda kompāniju, pļāpā un dzer kokteiļus. Atnāc!

- Labi, es būšu. Cik apmēram mēs tur būsim?

- Kādas 10.

- Nu skaidrs.

- Tad līdz vakaram, Mega!

- Protams, Sāra!

Tātad šovakar man būs kompānija. Nebūs jāsēž vienai un jānīkst. Nu jau es te kādu pazīstu vismaz. Nonākot numuriņā, durvis ciet neslēdzu. Ja nu kāda atnāk.

Kādu stundu skatījos televizoru, vienkārši bezmērķīgi spaidīju pults pogas. Šeit dienas vilkās kā mūžība, tiešām nebija ko darīt. Testamentu nevarēju turpināt rakstīt, ja nu atnāk Melnāija vai Fils.

Daudz domāju par Dāriju. Par to kā viņam klājas, ko viņš dara. Varbūt arī viņš domā kā tik laukā? Vienmēr man ir bijusi nojauta, ko viņš domā. Es taču viņu pazīstu, bet šobrīd man nav ne jausmas. Un vai viņš elpo gāzi gaisa istabā? Šis jautājums mani tracināja vēl vairāk. Ja viņš to dara, tad mūsu bēgšanai nav jēgas, un viena bēgt es netaisos. Bez viņa manai dzīvei patiešām nav nekādas nozīmes.

Pēkšņi pie durvīm atskanēja klauvējiens.

- Megij, vai drīkstu ienākt? – tā bija vīrieša balss.

42 0 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

Gaidu nākamo daļu! Vai Megijai izdosies izbēgt no kūrorta?

0 0 atbildēt