Pēcpusdiena
Atgriežoties kabinetā biju nolēmusi atbildēt sākumā māsas vēstulei. Jau verot vaļā Sanda atsūtītās bildes, man nagi niezēja ielūkoties, ko tad Marija šoreiz rakstīs un es tik daudz vēlējos pastāstīt ..
„Betuci,
Lasot tavu vēstuli tā vien gribās lēkt iekšā lidmašīnā un būt pie tevis. Man bija jābūt tā Kaspara vietā un jāuzklausa tevi! Kāpēc gan es pati neiedomājos tevi piedzirdīt un uzzināt kā jūties :) bet priecājos, ka vismaz kādam esi atklājusies. Varbūt ar laiku varēsi runāt arī ar mums par to visu.
Kā pagāja pirmā darba diena? Kā Grīns izturas pret tevi? Ceru varat normāli sastrādāties ..
Man ar katru dienu iet labāk. Rīta nelabumi praktiski nemoka, tikai apetīte par daudz laba :) Nilo gan apgalvo, ka tas ir labi un pareizi .. Vīrieši neko nesaprot! Īstenībā jau viņš mani nenormāli lutina un iepriecina gandrīz katru dienu. Nekad neesmu redzējusi viņu tik laimīgu. Nevaru iedomāties kā būs tad, kad mazuļi ieradīsies, jo šķiet, ka vēl lielākas mīlestības nevar būt .. grūti pat aprakstīt ..
Tava ļoti laimīgā māsa”
Jutu, ka lasot manā sejā parādījās arvien lielāks smaids. Jau no pašas vēstules izstarojās mīlestība un laime, ko jūt māsa. Tik fantastiska sajūta!
„Sveika, laimīgā!
Es arī sevi tā varētu raksturot .. es arī jūtos laimīga .. vismaz šobrīd ..
Vakar mums bija lietišķa tikšanās, pēc kuras sastrīdējos ar Andri. Atstājot mēteli un somu restorānā, aizbēgu no tā .. burtiski. Nelaime bija tā, ka restorāns atradās stundas gājienā no mājas .. nokļūstot pie durvīm biju pārsalusi un noģību tieši Andra rokās .. viņš mani nogādāja dzīvoklī. Kad pamodos Andris nopietns sēdēja man blakus, es biju viņu pamatīgi nobiedējusi. Saprotot savu stulbo rīcību, noskūpstīju viņu .. sekoja ne jau mežonīgs sekss, tas bija maigs un viņš bija ļoti uzmanīgs .. tomēr sasildīja mani jau pirmajās minūtēs .. no rīta bija arī mežonīgais .. un tad vēl dušā .. viņš vienkārši padara mani traku .. darbā cenšamies visu slēpt, negribu lai sāktos baumas :) Gandrīz tikām pieķerti, tomēr man izdevās izgrozīties. Starp citu, esmu šovakar uzaicināta ciemos ..
Tagad neuztraucies par mani, bet rūpējies pati par sevi un saviem mazuļiem. Sabučo arī Nilo, izklausās, ka viņš par tevi rūpējas.
Mīlu jūs ļoti, ļoti
Elizabete ”
Atbildot māsai varēju pievērsties atkal darbam.
Ap pulksten pieciem Zane un Dāvis atvadījās. Pamāju viņiem, jo nebiju gatava doties prom, tieši tagad man radās lieliska ideja saderināšanās organizēšanas sakarā. Sanda nosauktā summa bija pietiekama, lai ko tādu noorganizētu. Jāatrod precīzākas izmaksas, lai rīt varu visu apkopot, bet ceturtdien prezentēt topošajam līgavainim.
Kāds pieklauvēja pie durvīm.
- Tavs darba laiks jau pirms stundas beidzās, - Andris mani informēja, - Tu vēlēsies saņemt samaksu par virsstundām?
- Es vienkārši cenšos atstrādāt nokavēto, - neatraujoties no datora ekrāna, atbildēju, - Šodien tomēr ierados vēlāk, tāpēc man vēl ilgi būs jāstrādā.
- Bet mums laiks doties, - Andris paziņoja.
- Uz kurieni? – apjukusi jautāju.
- Tu vairs nevēlies šovakar nākt ciemos? – viņš ar katru izteikto vārdu tuvojās man.
- Kāds var ienākt, - sajūtot viņu jau sev aiz muguras, noteicu.
- Aizslēgtās durvis tam kādam traucēs, - viņa elpa jau tuvojās manam kaklam.
- Tu esi padomājis par visu, - strauji apgriežoties krēslā biju no viņa tikai pāris centimetrus.
- Mēs varētu doties? – pieceļoties ierosināju, tomēr nenoskūpstot viņu.
- Tu esi nežēlīga, - Andris centās savu iekāri slēpt ..
- Un vakars tikai sākas .. – smaidot devos pēc mēteļa.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Elizabete-39dala/636108
