Atkal viena
Kad Kaspars atgriezās virtuvē, viņam vienā rokā bija soma, bet virsū jau virsjaka.
- Tu nemaz neizdzersi kafiju? – jutos nedaudz šokēta.
- Es paskatījos internetā un mans autobuss ir pēc pusstundas, - viņš paskaidroja, - Jābrauc beidzot apciemot vecāki un pārējie radi.
- Tad jau laikam vairs nesatiksimies? – zinot, ka tā arī būtu labāk, jutu nelielu atvieglojumu.
- Ja tev nav iebildumu, tad es labprāt pēdējās dienas pirms braukšanas prom, padzīvotu šeit, - Kaspars jautājoši skatījās manī, - Bet tas būs pēc pāris nedēļām, - viņš piebilda.
- Protams, tu vari palikt šeit, ja vēlies, - atteicu, - Tikai nākošreiz pabrīdini pirms ierašanās, - smaidot sniedzu viņam lapiņu ar savu telefona numuru.
- Sarunāts, - Kaspars nedaudz neveikli pienāca pie manis un apskāva, - Man bija patiess prieks ar tevi iepazīties. Šeit būs tavas atslēgas, lai zini, ka nepārsteigšu tevi nesagatavotu.
- Paldies, - iedodot pateicības buču uz vaiga atbildēju, - Liels paldies par visu, - kautrīgi piemetināju un Kaspars saprata, ko es ar to domāju.
- Vienmēr laipni, - viņš atteica, - Un nesastrādā muļķības ar priekšnieku, - piemiedzot man ar aci, viņš pakratīja pirkstu. Tas lika man iesmieties.
Kasparam aizejot, es aizslēdzu durvis un devos uz istabu. Paskatoties uz nekārtību, nolēmu nedaudz iepriecināt sevi, visu mazliet uzkopjot. Man patika, ka apkārt valdīja kārtība, tad es varēju vieglāk koncentrēties uz citiem darbiem. Parasti, ja kāda lieta nestāvēja savā vietā, bet es strādāju pie datora, tad nepagāja piecas minūtes, kad biju piecēlusies un nolikusi to vietā. Tikai pēc tam atkal mierīgi turpināju iesākto. Tā ir vēl viena mana mazā dīvainība.
Tā kā man vajadzēja kaut kur nedaudz izlādēt savas emocijas, tad to sakārtojot nolēmu istabā ieviest atkal nelielu haosu. Es sāku plēst nost vecās tapetes. Tas liks man ātrāk nopirkt jaunas, bet šīs es vairs nespēju izturēt. Atbīdot no sienām mēbeles, es ļāvos savai jaunajai nodarbei.
Ap desmitiem vakarā, attapos, ka jau sešas stundas plēšu, ārdu un kasu nost vecās tapetes. Beidzot sienas bija atbrīvotas no tām! Vēders nedaudz ierūcās, protestējot par nevīžību. Šodien nebiju neko ēdusi, bet man iepriekš pat negribējās. Ieejot virtuvē no ledusskapja paņēmu pēdējo jogurtu un notiesāju to. Baidījos ēst kaut ko nopietnāku uz nakti.
Vēl tikai duša un varēšu doties gulēt.
Vecā tapešu līme bija tikusi pat matos, tāpēc nācās tos mazgāt. Tikai tad, kad ūdens tecēja pār manu ķermeni es sajutu pēkšņu sagurumu. Strādājot likās, ka esmu nenogurdināma, bet nu bija grūti pat noslaucīties pēc dušas. Šonakt būšu pavisam slinka un kaila devos uz savu gultu. Negribu neko vilk virsū. Gribu vienkārši iekrist gultā un aizmigt, rīt man vajadzēs daudz enerģijas, lai stātos pretī Grīnam!
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Elizabete-29dala/635650
