local-stats-pixel fb-conv-api

Elizabete. 104.daļa.9

241 0

Krāmējamies

- Tu izskaties tik laimīga, - Marija secināja, kamēr es krāmēju kārtējo grāmatu kasti Andra kabinetā.

- Es jūtu, ka esmu īstajā vietā un ar īsto cilvēku kopā, - smaidot teicu.

- Bet? – Marija joprojām mani lasīja kā grāmatu.

- Bet Andra mammai ļoti patīk viņa bijusī, - atzinu savas bailes.

- Un tāpēc tu baidies, ka neiepatiksies viņai, - Marija papildināja.

- Mēs abi vēlamies Andra mammai parādīt patieso Kitijas seju, tomēr neesmu pārliecināta, ka mums tas izdosies, - smagi nopūtos.

- Galvenais nesatraucies. Tev tas nav ieteicams, - māsa atgādināja.

- Es zinu, - piekritu, - Es pieteicos organizēt Andra dzimšanas dienas svinības, kas būs jau nākošajā nedēļā. Jūs arī esat ielūgti, - piemetināju, - Tu man nevēlies palīdzēt?

- Man ir citi pienākumi, - Marija viltīgi noteica.

- Kādi? – palūkojos māsā.

- Andris taču apsolīja mani nodarbināt, - māsa smaidot teica, - Un viņš to lieliski pieprot.

- Ko viņš tev liek darīt? – centos no māsas izvilināt patiesību ar savu žēlīgo skatienu.

- Nemaz nepūlies, - viņa stingri teica, - Es solīju klusēt.

- Evelīna, tu esi informēta par šo sazvērestību? - jautāju māsai.

- Ko tu teici? – viņa atraujoties no telefona ekrāna jautāja.

- Šķiet tu esi citā realitātē, - smejoties teicu un turpināju krāmēt grāmatas.

- Sveikas meitenes, - kabinetā ienāca Martiņš, - Kā jums sokas ar krāmēšanu?

- Pamazām, - atbildēju, - Dažas kastes jau var nest prom, - norādīju uz kastēm, kas bija novietotas tuvāk durvīm.

- Klausos, priekšniec! - Andra brālis gluži kā armijā nostājās un ar roku kustību parādīja, ka mana pavēle, ir viņa likums. Māsas iesmējās līdz ar mani.

- Es jūtos izsalkusi, - pēkšņi sapratu un paskatoties uz sienas pulksteni, secināju, ka ir jau divi.

- Neveselīgā pārtika? – Evelīnas acis iemirdzējās, - Lūdzu, lūdzu, lūdzu ..

Kurš gan spētu atteikt tādam lūgumam? Devos atrast Andri, lai veiktu pasūtījumu.

- Sveiks, mīļais, - sniedzu skūpstu savam vīrietim, kurš bija nedaudz iesvīdis no darba. Man tas likās uzbudinoši.

- Ko tev kārojas? – laikam jau ne tikai es sajutu izsalkumu.

- Evelīna lūdza kaut ko neveselīgu, - smaidot teicu, - Tu aizbrauksi pakaļ?

- Dod tikai sarakstu, - Andris jau sniedzās pēc mana sagatavotā saraksta, - Ja nebūs rindu, tad pēc piecpadsmit minūtēm būšu atpakaļ.

- Tu esi pats labākais, - uz atvadām sniedzu viņam vēl kaislīgāku skūpstu, cerot, ka tas liks viņam ātrāk atgriezties.

- Laikam viesu gulta jau šovakar jānogādā tajā dzīvoklī, lai pa nakti esam divi vien, - Andris koķeti noteica un devās uz mašīnu, bet es atgriezos pie māsām.

- Andris jūs grib šovakar izlikt no šī dzīvokļa, - nopietni paziņoju.

- Kāpēc? – Evelīna šokēta paskatījās uz mani.

- Ko mēs izdarījām? – arī Marija bija pārsteigta.

- Es viņu vienkārši kaitinu un kārdinu, - iesmējos.

- Mēs jau sabijāmies, - Marija nopūtās.

- To jau es vēlējos panākt, - teicu joprojām ar platu smaidu sejā.

- Mums nebūs iebildumu gulēt jūsu jaunajā dzīvoklī. Evelīna, ko tu saki? – māsa ieteicās.

- Nekādu problēmu, - māsa jau atkal sarakstījās ar kādu. Un šķiet mēs visi zinājām ar ko tieši.

Visas trīs pārcēlāmies no kabineta uz lielo istabu, gaidot mūsu pusdienas.

- Rindu nebija, - Andris gandrīz vai ieskrēja istabā un pasniedza mums ilgi gaidīto pārtiku. Visas kāri ēdām burgerus un kartupeļus frī.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Elizabete-105dala/639750

241 0 9 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 9

0/2000

Rakstniece sola, ka rītdienas daļas jūs pārsteigs emotion

11 0 atbildēt
Nekad nevaru atcerēties ielikt plusu, tāpēc no 104 daļām, plusu ielikusi esmu tikai 2. Bet ir pelnīts visām. Nenormāli aizrauj, paldies tev. Jau nevaru sagaidīt ko atnesīs rītdiena, haha. Lai veicas turpmāk, un ceru sagaidīt kaut ko ļoti, ļoti saspringtu, lai asariņa nobirst un protams arī 2. daļu tavam stāstam. Veiksmi!
2 0 atbildēt

Nekad nesaņemos ko tik garu izlasīt... Bet plusu vienmēr ielieku. emotion

3 2 atbildēt