local-stats-pixel fb-conv-api

Elizabete. 103.daļa.12

257 0

Māsas

Evelīna bija paņēmusi brīvu dienu, tāpēc sarunājām, ka jau no rīta būšu viņas sagaidīt. Māsas vēlējās ātrāk nokļūt pie manis ciemos.

Vakar vakarā tika parakstīts līgums un tagad pilnīgi oficiāli dzīvoklis ir mūsu. Varam sākt ievākties.

Pirmā stāva istabu krāsas mums patika un tās netiks mainītas. Pārkrāsota tiks tikai bērnu istaba un mūsu guļamistaba. Andris man ļāva izpausties un es to arī darīšu. Krāsot gan pati nevarēšu, bet darbu koordinēšu.

Andris mani aizveda līdz autoostai, lai varu sagaidīt māsas. Sākumā iebildu, jo es taču varēju aizbraukt arī ar sabiedrisko transportu, bet mīļums uzstāja, ka manas māsas diez vai ieradīsies ar mazām somām. Visām sievietēm uz divām dienām vajagot vismaz vienu čemodānu.

- Elī, - Evelīna spiegdama izleca no autobusa un apskāva mani. Gandrīz nokritu, jo māsa mani nedaudz izsita no līdzsvara.

- Tagad tu varēsi klausīties viņu, - Marija priecīga nopūtās un arī apskāva mani.

- Kas noticis? – uzlūkoju māsas. Evelīna vienkārši staroja.

- Mūsu mazā māšele divas dienas jau ir totāli iemīlējusies, - Marija labsirdīgi smejoties teica.

- Ne tikai es! - Evelīna iesaucās, - Matīss arī ir iemīlējies, - viņa kautrīgi aizrādīja Marijai.

- Es gribēšu dzirdēt pilnīgi visu, - teicu, - Bet tagad dodamies uz mašīnu, Andris mūs gaida.

Manam mīļumam bija taisnība, māsām katrai bija pa čemodānam un Andris jau nāca pretī, lai tos paņemtu.

- Dodiet man, - Andris uzstāja un paņēma abus čemodānus. Mēs čalojot sekojām viņam.

- Viņš ir tik skaists, - Evelīna jūsmoja.

- Kurš? – sākumā nesapratu.

- Matīss! – māsa pārsteigta atbildēja, laikam nesaprotot kā es varēju domāt savādāk. Andris jau bija ievietojis čemodānus mašīnā un mēs varējām doties mājās.

- Kur tu ar viņu iepazinies? – jautāju.

- Viņš esot nesen pārcēlies uz Varakļāniem, mācās klasi augstāk kā mūsu māšele un kopš pirmā acu skatiena viņi viens otram patīkot, - Marija izteiksmīgi stāstīja, attēlojot Evelīnas sajūsmu, - Vajadzēja divas nedēļas, lai Matīss beidzot pietuvotos mūsu māsai un tagad ir pagājušas veselas divas dienas, kopš viņi skaitās kopā.

Evelīna izvilka savu telefonu, lai parādītu bildi.

- Man patīk viņa nekārtīgie mati un dzidri zilās acis, - Evelīna sapņaini teica.

- Un saldās lūpas, - Marija smejoties piebilda.

- Marija! – Evelīna iespiedzās, - Ceru, ka tu Beta mani neapcelsi.

- Ja vien tev līdzi nav salvetītes, - atgādināju un mēs visas trīs sirsnīgi iesmējāmies.

- Es arī drīkstu zināt stāstu par salvetītēm? - Andris iesaistījās mūsu sarunā. Marija un Evelīna sāka smieties vēl sirsnīgāk.

- Evelīna vēlas jau sen tev tās uzdāvināt, - valdot smieklus atteicu.

- Kāpēc? – Andris jutās apmulsis.

- Tu jau no pirmās dienas raugoties uz manu māsu siekalojies, - Evelīna smejoties atzinās, - Gribēju tev izpalīdzēt ar salvetītēm.

Arī Andris sāka smieties par šo faktu. Interesents nedēļas nogales sākums.

Pat nemanīju kā esam piebraukuši pie jaunā dzīvokļa. Sākumā nolēmu izrādīt šo un tikai tad doties uz veco, lai sāktu lēnām pakot mantas.

Māsas bija sajūsmā. Krāsotājs jau bija pabeidzis mūsu guļamistabu krāsot violetos toņos, tagad viņš krāsoja bērnistabu dzeltenās krāsās.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Elizabete-104dala/639716

257 0 12 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 12

0/2000

Kad grāmatu izdosi? :D :)

7 0 atbildēt

Gaidu nākamo :)))

3 0 atbildēt

Tā aizrauj šis stāsts emotion Cikos nākamā daļa?

3 0 atbildēt

Dikti labi, Zanduchii emotion  Esmu Tava fane emotion

3 0 atbildēt

nu kād turpinājums?:(

2 0 atbildēt