Elīna. [ 2 ]0

Bija pagājušas jau trīs garlaicīgas stundas. Un tagad mēs ejam uz skolas ēdnīcu.

Mia.- Ko tu domā par Edgaru?

Elīna.- Tu tiešām vēlies zināt ko es domāju?

Mia.- Jā.

Elīna.- Stulbs,skaists un iedomigs. Un pār daudz pašpārliecinats.

Rebeka.- Beidziet runāt par to Edgaru un ejam pie galdiņa mūs jau gaida.

Piegājuši pie galdiņa Rebeka apsēdās blakus Leo,Mia blakus Artūram. Bet mana vieta bija aizņemta.

Elina.- Khkhm Edgar pabīdies.

Edgars.- Ām labi.

Kārters.- Ou saulīte. Ka gāja stundās?

Elīna.- Labi. Tev šodien treniņš?

Kārters.- Jā. Bet jums jau arī.

Elīna.- Zinu. Mums jauna horeogrāfija un jā.

Leo.- Ziniet kas man visvairāk besī?

Elina.- Nē es nezinu. Kas tad tev tik ļoti besī?

Leo.- Ka treneris uz jums skatās parasti kad trenējaties.

Mia.- Itkā jūs visa komanda neskatītos.

Un es ar Rebeku iespurdzāmies.

Kārters.- Un kā var neskatīties ja šitādas meičas dejo. Bet es jau vairāk skatos uz savu končiņu.

Edgars.- Kuru?

Es neizspratnē paskatījos uz Edgaru un tad uz Kārteru.

Kārters.- Uz savu meiteni tu idiot.

Rebeka.- Izskatās ka kādam neklāsies plāni.- Un paskatījās uz Edgaru.

Edgars.- Kādā ziņā?

Elīna.- Gan jau ar laiku sapratīsi. Un ziniet kas man besī?

Mia.- Es zinu.

Elīna.- Nevar būt. - Sarkatiski noteicu.

Kārters.- Un kas tad tev besī?

Rebeka un Mia.- Iedomīgi un pašpārliecināti tipiņi.

Kārters.- Un kā tas bija jāsaprot?

Elīna.- Ne tagad.

Mēs paēdām un devāmies uz stundu. Šī stunda mums bija kopā un es sēdēju ar Kārteru pēdējā solā. Ieejot klasē apsēdāmies savās vietās un tieši noskanēja zvans.

Skolotājs.- Sveika klase. Turpināsim ieprēkšējo tēmu.

Tieši tajā brīdī Kārters mani noskūpstīja un es iesmējos.

Skolotājs.- Elīn un Kārter stundas laikā nav ko mīlināties.

Kārters pieliecās un iekodās manā auss ļipiņā,Es paskatījos uz Kārteru un iekodu lūpā. Kārters paskatījās uz mani un noskupstīja.

Skolotājs.- Kārter un Elīn katru stundu viens un tas pats.

Elīna.- Bet skolotāj,katru stundu vienu un to pašu es jums saku lai neskataties. Mēs jums netraucējam vadīt stundu. Mums tā pat ir sekmīga atzīme.

Kārters.- Un skolotāj,jums neapnīk vienu un to pašu atkārtot ?

Skolotājs.- Beidziet mīlināties un sāciet pievērsties stundai.

Elīna.- Labi jau labi.

Stundas pagāja nemanot. Un tagad mēs esam futbola laukumā un mācamies jauno deju. Ik pa brīdim skatījos uz Kārteru. Kad bijām pusi jau iemācījušies gājām uz dušām. Noskalojāmies,es ietinos dvielī un piegāju pie sava skapīša. Apģēŗbos un gāju laukā.

Pie skolas durvīm mani sagaidīja Kārters,viņš mani pavilka aiz rokas un piespieda pie sienas,un tad noskūpstīja.

Viņš mani pavadīja uz mājām. Ieejot iekšā mājās,novilku kurpes un uzvilku čības.

Ieejot virtuvē tur sēdēja mans brālītis.

Elīna.- Sveiks Raivucīt. Kā tev iet?

Raivis.- Lavi.

Elīna.- Mām es needīšu es došos uz savu istabu. Attā Raivucīt.

Visu atlikušo dienu nosēdēju pie dator. Parrunāju pa skaipu ar Kārteru un meitenēm. Bija jau vēls un es devos gulēt.