Lūdzu izsakiet savas domas , vai man turpināt ?
Eimija 1 .daļa
-Meitiņ celies – Mamma klauvējot pie durvīm skaļā balsī teica .
-Ceļos , ceļos ! – Miegaini atteicu .
Piecēlusies devos uz vannas istabu , veikusi visas procedūras varēju doties pie sava skapja ..Laiks ritēja un beidzot pienāca laiks apģērbt skaisto 1. septembrim veltīto maigi rozā , kuplo kleitu . Kad biju pabeigusi ģērbties , pēdējo reizi ieskatījos spogulī un varēju doties lejā
- Eimij , tu nu gan ilgi , tev jau bija jādodas – mamma dodot man brokastis ātri noteica.
-Jau dodos - paņemot ābolu gāju ārā no virtuves.
-Bet kā tad ar kārtīgām brokastīm ?
-Mām , es kavēju , mīlu, atā – Eimija nosūtot gaisa buču mammai devās satikties ar savām labākajām draudzenēm – Kristu un Miju . Viņas visas bija nešķiramas draudzenes jau no pirmās klasītes.
-Nu ko meitenes, jau 11. klase – Iesaucās ar smaidu uz lūpām Mija.
Visas sasveicinājušās devās uz skolu, pārrunājot un atceroties spilgtākos vasaras notikumus !
....
-Vai esam visi ieradušies ? – skolotāja savā spalgajā balstiņā jautāja.
- Apsveicu visus ar nokļūšanu 11. klasei , ceru , ka vasaru esat pavadījuši labi , lai būtu spēks uzsākt skolas gaitas?
- Nēe!- kā jau viemēr izcēlās Kristaps , klases popuārākais zēns.Gara auguma , skaistiem gaiši brūniem matiem , brūnām acīm un skaistu iedegumu . Vīņš ir katras meitenes sapnis , bet ne mans , manuprāt, Kristapsir ļoti iedomīgš, es tiešām to nevaru ciest . Viņš uzskata , ka vienmēr var dabūt visu ko grib.
- Pēc piecām minūtēm jāierodas jauniņajam – skolotāja paskatoties pulkstenī nosaka.
KO? Jauniņais, kāpēc man neviens neko nebija teicis , nekas, ganjau atkal viens no iedomīgajiem tipiņiem.
-Drīkst ? – Jauniņais pabāzis galvu pa durvīm jautāja .
-Rihard , nāc iekšā , mēs jau tevi gaidām !
-Labdien! – Vēltreiz pasveicinoties jauniņais iedeva skolotājai skaistu rožu pušķīti .
-Paldies ! Vari doties ieņem brīvo vietu- Jasmīnas kundze pateica , norādot uz tukšajiem soliem .
Nē ! Kāpēc tieši pie manīm , klasē bija vēl 4 vietas, kur sēdēja pa vienam.Nav jau tā , ka man ir kādi iebildumi , vienkārši dažreiz man patīk pabūt vienai un šī bija tā reize.
Pagāja neilgs laiciņš , kamēr jauniņais atguva ierasto elpošanas ritmu, laikam bija aizgulējies . Viņš bija ļoti pievilcīgs , tumši brūni mati, zilas acis un varēja redzēt , ka viņam ir labi trenēts augums.
-HĀ! Kristapam būs konkurence, meitenes vairs nelips tikai viņam vienam klāt – nodomāju . Es neesmu īpaši gara nēpārsniedzu pat 1,67.Lai arī neesmu klasē īsākā, bet viena no tām . Man ir vidēji gari brūni pati , ar zilgan zaļām acīm , man nekad nav patikusi mana acu krāsa , bet ko lai dara .
- Labi klase , tiekamies rīt latviešu valodas stundā – Skolotāja noteica , kad jau klase gāja ārā pa durvīm .
- Eimij , nu stāsti – Krista ar sapņainām acīm jautājoši skatījās manī .
- Ko tieši ? – Es tiešām nesapratu , par ko iet runa.
- Nu kā bija sēdēt ar Rihardu ? – Mija papildināja Kristu .
- Viņš ir tik skaists !- Krista piebilda.
- Varbūt, bet nedomāju , ka viņš ir jauks – noteicu , skatoties apkārt , pārsvarā visi jau bija paklīduši .
- Bet kā ar Kristapu ? Viņš arī šodien nebija zemē metam , tā sapucējies , tevis dēļ , laikam ? – Mija mazliet ņirgājoties jautāja.
-Nūu , meitenes beidziet , es jau vasarā teicu , ka nevēlos neko ar vīņu uzsākt , jo .. – Nepabeizot savu sakāmo , man aiz muguras kāds ieklepojās , pagriežot galvu redzēju VIŅU , draudzeņu acīs varēja redzēt sajūsmu ....
