Vērtējiet! 
Piedodiet, ka tik īsa, bet šī tāda pagadijās.
Helmas tante ļoti priecājās par Kevinu. Tagad man vismaz ir viens draugs. Cik nu tā draudzība ir patiesa, to es nezinu, bet kamēr viss ir kārtībā, tikmēr es to izbaudu. Šodien Helams tante man nedeva nekādus darbiņus. Mēs visi trīs jauki atpūtamies. Kopīgiem spēkiem mēs uzcepām ļoti gardu kūku. Diena jau sāk iet uz beigām. Vēlētos, katras brīvdienas pavadīt šādi. Rīt jau pirmdiena. Tā negribas iet uz skolu. Labi, par to tagad nē. Vēl ir jānodzīvo šodiena, precīzāk šis vakars. Atvadījāmies no Helmas un izgājām pa ārdurvīm.
- Man patīk tavs tantuks. – Kevins nopietni sacija.
- Nopietni? – notēloju šoku.
- Jā, kāpēc tā brīnies? – Kevins turpināja nopietni runāt. Sāku smieties. Puisis nesaprata, kas ir tik smieklīgs. Kad biju mazliet nomierinājusies palūkojos uz Kevinu.
- Ak, tu smejies par manu nopietnību. – beidzot viņš saprata. Atsāku smieties.
- Šitā tu vari nopelnīties pērienu. – puisis sasmējās.
- Nē, nevajag! – mani smiekli ir nevaldāmi. Sāku skriet uz jūras pusi.
- Domā esi ātrāka par mani? – Kevins jautāja
- Varbūt. – piebildu un centos aizbēgt no Kevina. Vēl tik mazliet. Redzu jau kāpas. Sevi mudināju ātrāk skriet. Jā, man tas izdevās. Esmu pie jūras. Nogūlos smiltīs un aizvēru acis. Dzirdu smagus soļus. Kevins, viņš pieskrien un nosēžas man blakus.
- Kas ir, kūka pa smagu? – atguvusi elpu, atsāku smieties. Kevins sāka mani kutināt. Es tur locījos kā neapmierināta čūska.
- Zini. – nespēju neko pateikt.
- Nevajag, tā var nomirt. – izkliedzu teikumu un turpināju spirināties.
- Lūdzu. – pēdējiem spēkiem novilku. Puisis nosēdās man blakus un abi vērojām jūru.
- Paldies. – klusi noteicu.
- Par ko? – Kevins nesaprata.
- Par šodienu, sen neesmu jutusies tik laimīga. – noliecu galvu.
- Nav ko pateikties, ejam uz veikalu pēc saldējuma. – Kevins ierosināja.
Puisis man palīdzēja piecelties un gājām prom no jūrmalas. Nopirkām saldējumus un lēnā solī virzijāmies uz mājām. Atvadijos no Kevina un satraukta devos iekšā. Man nav ne mazākās nojausmas, kas mani tur sagaida. Atvēru lēnām durvis, ievelku dziļu elpu un eju iekšā.
