local-stats-pixel

Dzīve turpinās 70

60 1

***** Pēc 2 nedēļām ******

Jau otro nedēlu katru rītu moca sliktā dūša visu laiku miegaina. Nevaru izgulēties. Esmu dzirdējusi ka iespējams stavoklī varētu būt. Devos uz aptieku nopirku pašas labākās. Ieskrēju mājās Dāvis,Roberts un Kaspars paskatījās ar jautajošu skatiesnu.

K.- Pēc tam.

Un aizskrēju uz toleti uzstaisīju testu gaidīju kad paies 5 minutes kad pagaja es paskatijos uz testu. Es sāku raudāt. Visi trīs puiši ienāca manā istaba.

K.- Nē tas nevar būt. Nu nē.

D.- Kas tev ir?

Iedevu testu viņš iedeva pārējiem.

R.- Ko tu taisies darīt?

K.- Aborts.

Kaspars.- Tu debīla esi?

K.- Nu ko tad man darīt? Iet teikt tas bērns ir tavs un bla bla bla.

D.- Neko nesaki un dzemdē.

K.- Es pateikšu bet es teikšu ka taisīšu abortu. Cikos mamma mājās?

Kaspars.- Tulīt jabūt.

Un tad iegaja mamma. Es viņai pateicu. Mana mamma vienmēr bijusi pati labākā. Pat tagad viņa mani atbalsta kautgan man ir tikai 17.

Iegāju istaba saliku visu somā iemetu arī testu. Pazvanīju Aleksim.

K.- Mums vajag satikties un parunāt. Divatā. /raudot sacīju/

A.- Kaut kas noticis? Kur tiekamies?

K.- To pec tam pateikšu. Pēc 5 minutēm būšu pie tavas mājas. Kapsi mašīnā iekšā.

Piebraucu pie vina mājas uzpīpināju un viņš iznesās no mājas arā iesēdās mašīna.Es palukojos uz viņu . Es raudot iedevu viņam testu.

K.- Es to bērnu nedzemdēšu es taisīšu abortu. Tā būs labāk visiem.

A.- Ko nē. Tu to nedarīsi.

K.- Piedod Aleksi bet to ko tu izdarīji es vienkārši nevaru paturēt to bērnu un turklāt es pārvācos.

Aleks dusmīgs izkāpa no mašīnas un aizcirta durvis iegaja atpakaļ savās mājās. Aizbraucu majās. Un devos gulēt.

***** Pēc 6 mēnešiem *****

K.- Au ai au au auč iebļāvos pa visu māju. Mamma izsauca ātros un mani aizveda. Pēc 3 mokošām stundām man piedzima meitiņa nosaucu viņu par Aleksa.

Mamma arī piedzemdēja un nu manī mājo smaids. Aleksa ir ļoti skaista. Es pārvācos dzīvot uz citu pilsētu. Pabeidzu 11 klasi un 12 klasi mācīšos mājās. Aleksi neesmu redzējusi kopš dienas kad teicu kad taisīšu abortu. Un es tikai priecājos. Dāvis mans unkulis bieži brauc ciemos un palīdz. Esmu laimīga. Man nesākās atrāk dzemdības bet gan tiesi laikā. Kad es uzzinaju par savu grūtniecību es jau biju 3 mēnesī

************ Pēc 5 gadiem *************

Šodein ir 16 jūnijs un Aleksiņai paliek 5 gadiņi. Mēs pirms nedēļas pārvācāmies dzīvot uz Latviju. Dzīvojam Rīgas centrā. Man mamma ieskaita katru mēnesi diezgan lielu naudas summu plusā strādāju Latvija mammas firmā par direktori. Šodien ar Aleksiņu devāmies uz pārunām ar kādu jaunu biznesmenu viņš esot manā vecumā un skaists. Aleksa ir līdzīga man un viņai ir Alekša zilās acis. Iegājām birojā taisnā ceļā devāmies uz manu kabinetu Aleksa bijiemigusi man klepī. Ienāca jaunais puisis viņš pagriežās un es biju šokā.

60 1 0
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000