Kad vasaras tuvojās beigām, un koku zaļās lapas jau krāsojās viss dažādākajos toņus Rīgas gaiļezerā slimnīcā piedzimusi meitenīte vārda Amanda. Skaista, ar zilām lielām acīm. Tā jau saka, ka dzimstot bērnam, viņam jau savs liktens ir šūpulītī ieliks. Piedzimstot Amandai, visi ārsti bija sajūsmā, visi mātei teica kur jums skaista meitiņa, sārti vaidziņi , vesela kā rutks, lielas zilas acis, un jau maziņš smaidiņs Amandas sejā. Māsiņas par mazo Amandu jūsmojātā, ka pat māsiņas meitenītei ielika vārdu Amanda, par ko visi bija sajūsmā, arī māte. Jokaini tas, ka pati māte par savu meitiņu nejūsmo nemaz , liekas , ka viņai truacēklis vien ir , un ka ātrāk grib tik vaļā. Nevienam nezinot māte uzrakstija zīmi, ka atsakās no bērna, tieši tā, no tās mazās Amandiņas ar sārtajiem vaidziņiem.Ārsti un māsiņas bija šokā un nezināja ko darīt, šoks visiem. Uzrakstot zīmi , ka atsakās no bērna , mazo Amandiņu jau otrajā dienā pēc dzemdībām ielieka bērnu namā. Un tad kādu dienu viens labs cilvēks............! Un nē bērnu namā viņa nepali
Ja gribi zināt , kas notika tālāk ar mazo Amandiņu raksti:)
Paldies , ka izlasiji, tas man ir ļoti svarīgi
