soooo eah otrā daļa klāt. Domāju rakstīt uz vakaru, bet mājasdarbu nebija tapēc nolēmu nevilkt garumā :)
baudam!!!
Es pamodos baltā istabā. Grīda, sienas, griesti- viss balts. Es gulēju uz neomulīgas gultas. Mugura sāpēja ļoti un galva vēl jo vairāk. Pār mani nāca aukstums, bija sajūta, ka es gulētu zem klajas debess. Tā nebija. Cerēju ka tas ir sapnis. Arī tā nebija taisnība.Ārpus istabas izdzirdēju kliedzienu un automātiski pieslējos. Istaba bija diezgan plaša, bet tajā atradās tikai gulta un galds uz kuras pamanīju aploksni. Uz sienas pamanīju uzrakstu "Pasargāts no ļaunuma." Man palika baisi un neomulīgi. Pieslējos kājās un paskatījos uz zemi. Tur bija atstātas manas kurpes kurām pāri bija pārmesta mana jaka. Saģērbos un piegāju pie galda un paņēmu aploksni kurā bija ziņa
"Redzu esi pamodusies. Ja pamanīji tad tu esi ieslodzīta uz nezināmu laiku. Vai izdzīvosi un tiksi ārā? nezinu. Tava nākotne ir tavās rokās. Pateikšu ko tādu kas varētu palīdzēt- tu atrodies vecajā slimnīcā, vienā no numuriem. ārā ir arī daži ieslodzītie,nebrīnies ja viņi uz tevi dīvaini skatīsies. Tu no viņiem pat ļoti atšķiries, tāpēc nebaidies arī tu. Ja nolemsi doties savos "piedzīvojumos" atrodi atlēgu un tiec līdz restēm kuras vienīgās vēl ir lietojamas.
Vēlu veiksmi,
Nezināmais."
tas bija viss. palieku vai dodos. nesarotu kas an varētu notikt ja dodos prom, visi ieslodzītie esot te, ārā pa durvīm. Nezināju ko darīt. Es aizgāju uz mirkli atgulties un sākt likt pa plauktiņiem. Pēdējā ko redzēju bija Nika un mēs bijam vienīgās kas gāja pa ceļu. Maniaks no krūmiem? Pag, varbūt viņa arī būs tur ārā? kā man gribētos tagat atrasties mājās un dzīvot bez problēmām.
Bija laiks. Es piecēklos un nolēmu iet ārā. Bāc, ciet. Ahā paklājiņš. Pacēlu paklāju un, protams, atradu atslēgas. Atslēdzu durvis un atvēru tās. Bet tur...
nu jā un tagat izdomāju, rakstat komentāros- vai Nika būs ar viņu ieslodzījumā un abas mēģinās izdzīvot? Vai- Viņa ir vienīgā tur un viena ar saviem spēkiem mēģina tik ārā?
Izlemjiet jūs
