local-stats-pixel

Dzīve kā uguns liesma. 6 daļas 2 daļa. ♥0

Mīļš paldies aktīvākajiem lasītājiem! :)

Spiežam pa plusiņiem! ;******

p.s man radās ideja.. ko Jūs teiktu, ja es te liktu arī savus dzejolīšus un Jūs tos novērtētu? :)

***

-''Mazā, nemuļķojies..starp mums nekas nevar sanākt..Bet mēs varam izbaudīt šo mirkli..jo Tu zini, ka man ir Leo.. Un Tev ir jāsaiet kopā ar Maiklu..'' Lauma mātišķi nosaka un turpina mani skūpstīt.

Maiklam būtu jābūt pēc apmēram stundas, bet ašais sekss mums noteikti sanāktu. Mani itnemaz nemulsināja fakts, ka Lauma bija apmēram 28 gadus veca. Galva reiba no viņas smaržām un manas kājas sagrīļojās. Atkritu dīvānā. Skūpsti palika ar vien kaislīgāki un Lauma vilka man nost drēbes. Varēju just, ka viņa ir pieredzējusi. Mēs pat nemanījām, cik laiks ir pagājis, bet pēc laika mēs abas jau nogurušas gulējām dīvānā. Līdz mirklim, kad iezvanījās durvju zvans. Aši uzvilku žaketīti un sakārtoju matus, lai tie nedodod mūsu darbošanos. Vēlējos uzspiest skūpstu Laumai, bet viņa pielika man pie lūpām rādītājpirkstu. Es samulsu.

-''Tagad mēs to aizmirsīsim..'' - viņa sacīja un nobučoja man vaigu. Tad sakārtoja halātu un skaļi noteica - ''Eju!'' - Aiziedama līdz ārdurvīm. Koridorī iebrauca rozīgi bērnu ratiņi un līdz ar tiem dzīvoklī ienāca Maikls ar skaļu sveicienu -''Sveikas, meitenes!'' Un pat izskatījās dzīvespriecīgs, bet mēs visi zinājām, ka tā ir vien maska. -''Zvanīju Leo, viņš būs pēc kādas pusstundas.. ''.

Lauma tik vien kā pamāja ar galvu, atnesa viņiem pa kafijas krūzei un pati iegāja dušā. Bet, es zināju, ka tas ir vien neliels ieganstiņš, lai atstātu mani un Maiklu divatā, jo viņas ķermenis smaržoja tā itkā viņa jau desmit reižu būtu bijusi dušā. Es baidījos no sarunas ar Maiklu, tāpēc knibināju ādiņu aiz naga, līdz sāka sūkties asinis.

-''Tu, nu gan esi neuzmanīga...'' - draudzīgi nosaka Maikls un aiziet no virtuves paņemt plāksteri.

Es pat nepaspēju neko iebilst, kad Maikls jau bija atpakaļ ar plāksteri. Rūpīgi to uzlīmējis, viņš paturēja savas siltās plaukstas pie manas ādas. Jutu, ka trīcu, bet Maikls to acīmredzami nelikās manām.

-''Tu jauki smaržo..'' - Maikls itkā starp citu noteica..

Samulsu un neko neatbildēju.

-''Ķirši..'' - viņš domīgi turpināja..

Nevarēju izturēt šo monologu no viņa puses, tāpēc sacīju.. -''Emma tā nebūtu gribējusi..Ka Tu esi tik jauks pret mani..''

-''Dī, esam kopā?'' - Maikls manu teikto noignorēdams, jautāja.

-''Maik, es nevaru..'' - atvainojos.

Jutu sūrstošu sajūtu kaklā un acu kaktiņos. Jutu, ka atkal draudēju zaudēt samaņu, tāpēc apsēdos dīvānā. Istaba man apkārt nepielūdzami griezās. Pat nemanīju mirkli, kad Lauma bija atnākusi no vannasistabas.

-''Atnes ūdeni!'' - viņa izrīkoja Maiklu.

-''Nevajag, tas pāries..'' - ar pēdējiem spēkiem noteicu..

Lauma neklausījās. Viņa vien lika Maiklam, lai viņš aiznes Luīzi uz bērnu gultiņu un atstāj mūs divatā. Maiks paklausīja.

Viņa pati iedeva man segu un apsēdās man līdzās, saņemdama manu roku.

-''Ir labāk?'' - viņa jau atkal mātišķi jautāja.

-''Tā es nekad TO neaizmirsīšu..'' - sacīju.

Lauma saprata par ko runāju un iesmējās. Bet roku neatlaida.

Istabā atgriezās Maikls. Viņa skatiens apstājās pie mūsu sadotajām rokām. Jutu, ka vaigos sakāpj sārtums. Sega šķita strāvojam milzu karstumu. Tā itkā es degtu sārtā.

-''Es atstāšu Jūs divatā..'' - Lauma noteica un pat nepagriezdamās atstāja istabu.

Sarāvos dīvāna vienā mazā stūrītī. Maiks patvērās man līdzās un aizdedzināja cigareti. Bet man šķita, ka viņš aizdedzina manu sirdi, jo tā trīcēja un sāpēja.

26 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000