local-stats-pixel fb-conv-api

Dzīve aiz maskas [9]1

217 0


http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dzive-aiz-maskas-8/691025

Biju piezvanījusi mammai un pateikusi, ka mājās būšu vakarā. Es zvanīju mammai ne tētim, jo zināju, ka no viņas nebūs izpratināšanas, kā no tēva un es nebiju īsti pārliecināta, ka tēvs būtu bijis apmierināts ar manu izvēli vēlreiz doties pie Džeka. Tādēļ es nolēmu, ka mamma ar viņu viennozīmīgi tiks labāk galā, kā es.

Grasījos jau zvanīt pie greznās mājas durvīm, kad tās kā uz tādu burvju mājienu atvērās. Manā priekšā jau atkal stāvēja skaistā rudmate, kas ar priecīgu smaidu mani aicināja iekšā vērodama katru manu soli kā pirmo reiz, kas lika man justies diezgan neērti.

- Vai Džeks ir mājās? - vaicāju meitenei un viņa pamāja ar galvu.

- Viņam ir prostatas nesaturēšana. - meitene teica un es pārsteigti viņu uzlūkoju.

- Viņam ir kas? - es pārvaicāju iepletusi savas acis mēģinādama turēt savus smieklus.

- Prosta... - viņa iesāka, taču uzreiz aptrūkās, kad ieraudzīja aiz dzīvojamās istabas dīvāna stāvam Džeku atspiedušos pret durvju stenderi ar sakrustotām rokām uz krūtīm.

- Man ir kas? - viņš pārvaicāja aizkaitinātā balss tonī.

- Ko? - meitene izlikās, ka nesaprot, par, ko Džeks runā.

- Paklau, ja es atnācu nelaikā, tad es došos. - sajutusies nevietā es iesāku un jau vēlējos doties, kad meitene satvēra manu roku.

- Neej. - viņas vietā ierunājās Džeks. - Milda, jau grasījās doties. - viņš teica pavēršot zibenīgus skatienus meitenei.

- Bet.. - viņa iesāka un es varēju skaidri un gaiši noprast, ka meitene vēlējās palikt.

- Nekādi "bet". - Džeks teica pienācis mums abām klāt un sācis stumt meiteni uz ārdurvju pusi.

- Tiksimies vēlāk Alise!! - Milda tikai rotaļīgi noteica pirms bija izgājusi no mājas atstādama mani un Džeku vienus.

- Nāc, - puisis mani aicināja viņam sekot, kad bija ienācis atpakaļ dzīvojamajā istabā un paklausīgi, kā tāds mazs suņuks to arī darīju. - Es dziļi atvainojos par to, - Džeks teica, kad gājām pa gaiteni, kas veda dziļāk mājā.

- Par ko? - pārvaicāju izlikdamās, ka atgadījums ar Mildu man īsti nerūpēja, lai gan mans aizkaitinātais garastāvoklis liecināja par pretējo.

- Par Mildu, - viņš atbildēja. - Tas, ka viņa ir mana māsa, nedod tiesības viņai jaukties manās darīšanās, lai gan viņa pat dažreiz neapzinās, ka to dara.

- Māsa? - pārsteigti pārvaicāju vīrieti uzlūkodama, kad bijām sasnieguši gaišas ozolkoka durvis.

- Nu, ja, - viņš atbildēja it kā tas būtu pašsaprotami un es sajutos pacilāta.

Tātad Milda nebija viņa draudzene vai vēl trakāk - topošā sieva. "Viņš ir brīvs," nodomāju un sajutu sevi iekšēji sākam smaidīt.

- Pagaidi, tu domāji, ka Milda ir mana draudzene? - Džeks pārsteigti vaicāja un jau kuru reizi biju nosarkusi kā tāds tomāts, kas lika vīrietim pasmīnēt. - Tas tak nozīmē, ka par mani domāji! - viņš uzvaras priekā iesaucās un pirms Džeks bija ieraudzījis atbildi manās acīs, es atvēru lielās durvis un iegāju telpā uzgriezdama puisim muguru.

Telpa kurā biju iegājusi izskatījās pēc kādas mūzikas istabas. Uz vienas sienas bija sakarinātas dažnedažādas ģitāras, kamēr uz citas stāvēja vairākas mūzikas medaļas glīti saliktas uz plauktiņiem. Pretī ģitāras sienai stāvēja sekcija ar visāda stila mūzikas diskiem sākot ar klasisko un beidzot pat ar smago metālu. Protams, ievēroju arī lielās tumbas, kas stāvēja katrā istabas stūrī.

Nometusi somu pie durvju ieejas piegāju pie diskiem un tos sāku aplūkot meklējot perfektu variantu priekš valša. Biju diezgan liela fanātiķe saistībā ar klasisko mūziku, jo tā vienmēr spēja mani nomierināt. Bet, kad vēlējos ko agresīvāku - piemērotāku savam garastāvoklim, parasti izvēlējos roku vai metālu. Bet tā pārsvarā klausījos jaunākos hītus. Tieši šī iemesla dēļ biju diezgan iespaidota.

- Tu nodarbojies ar mūziku? - jautāju vēl joprojām aplūkojot diskus ar Šopēna, Čaikovska un Bēthovena mūziku - maniem mīļākajiem komponistiem.

- Kad biju jaunāks, - viņš atbildēja un man nācās salēkties, jo viņš bija pienācis man tik tuvu, ka jutu viņa elpu uz sava kakla.

- Spēlēji ģitāru? - mēģināju savas sajūtas novērst painteresējoties par vīrieša bērnību.

- Jā, un piedalījos visādos konkursos, - viņš teica un es sadzirdēju viņa iedomības pilno smīnu.

- Ak, tad tādēļ tev ir tās medaļas, - secināju norādīdama ar pirkstu sev aiz muguras, kur tās atradās, neuzdrošinādamās apgriezties un uzlūkot puisi.

- Jā, - viņš klusi atbildēja.

- Un tagad? - vaicāju. - Tagad vairs ar mūziku nenodarbojies?

- Nē, mūzika ir pagātnē, - Džeks atbildēja un pat aiz viņa smīna es spēju sadzirdēt sāpju pieskaņu balsī, ko viņš centās noslēpt.

- Kādēļ? - vaicāju ieintriģēta, kad biju atradusi disku priekš šīs stundas - Dmitrija Šostakoviča skaņdarbus, kurā ietilpa arī viens no maniem mīļākajiem valšiem "Valsis nr. 2".

Dēļ Džeka dotās atbildes es biju apgriezusies, lai vīrieti uzlūkotu un tagad mana seja atradās kādu 3 centimetru attālumā no viņa. Taču, lai cik tuvu es viņam arī šobrīd neatrados, šķita, ka viņš ir tālu it kā 3 centimetru vietā starp mums būtu 3 kilometri.

- Tev nav man obligāti jāatbild. - es teicu mēģinādama uzlabot drūmo atmosfēru, kas bija iestājusies un pagāju puisim garām.

- Ak, tad tā? - Džeks iespurdzās liecinot, ka viss atkal ir labi.

- Vienkārši žēl, jo pēc tiem kausiem un diplomiem, izskatās, ka tev bija gājis labi. - noteicu, cenzdamās ignorēt to aizvainojumu, kas bija sācies dēļ tā, ka viņš man nebija atbildējis it kā es būtu kāds svešinieks, lai gan tā tas patiesībā arī bija. Es nebiju viņa māsa vai draudzene, kam viņam būtu jāatbild. Mēs bijām praktiski svešinieki. Mēs pat nebijām draugi.

- Tieši tagad man iet labāk, - viņš flirtēja aplicis rokas ap maniem pleciem un, lai gan es zināju, ka puisis to nedomā nopietni, jo biju praktiski piespiedusi Džeku piedalīties savā skolas maskas ballē, tas lika man pasmaidīt.

- Tad jau mēs varam sākt, - es pasmīnēju noņemdama viņa rokas no sava kakla kā tādu šalli un pieiedama pie magnetafona, lai ieliktu tajā atrasto disku.

Sorry, ka kādu laiku nebiju likusi nevienu daļu, bet tagad tā būs.. Esmu sākusi mācīties un tūlīt arī darbā būs vairāk stundas jāstrādā, tādēļ tik bieži daļas nebūs.. Lai gan centīšos likt pēc iespējas biežāk.. :)

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dzive-aiz-maskas-10/725344

217 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

Kad nākamā? emotion

1 0 atbildēt