Dzīve aiz maskas [16]9

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dzive-aiz-maskas-15/726594

Dziļi atvainojos, ka kādu laiku nebiju rakstījusi, bet reāli man nebija laika. Nācās pārmainīt dzīvesvietu un jaunajā dzīvoklī bija dažas problēmas, no kurām galvenā - nebija interneta lol.. Bet, well...

I am baaack!!

Negribīgi izripojusi no pasakaini milzīgās gultas, devos pie krēsla, kur stāvēja manas drēbes. Saģērbusies un pielabojusi ar kosmētiku, cik vien bija iespējams, savu aizpampušo seju, devos pie Džeka, pa ceļam lūkodamās telefonā.

- Alise! - sadzirdēju vīrieša aizkaitināto kliedzienu un sabijusies puisi uzlūkoju. - Vai tu varētu mazliet pievērst uzmanību kāpnēm, ne telefonam, vai tu vēlies vakardienas notikumus atkārtot no jauna?! - viņš nikni kliedza un man uz mirkli bija jāpiedomā, ko puisis bija pateicis. Es palūkojos uz telefonu, tad uz Džeku un pār manu seju ļoti ātri uzplauka rotaļīgs smaids.

- Nu, dažas lietas es, labprāt, atkārtotu. - piemiegusi aci atbildēju.

- Vai, kāds man vēlās, ko pastāstīt? - spalga sievietes balss ieintriģēti vaicāja un uzmetusi skatienu aiz vīrieša pleca, ieraudzīju pie virtuves letes apsēdušos Džeka māsu.

Viņa uzlūkoja šo mazo teātri ar tik ieinteresētu skatienu, ka man palika neērti un biju paguvusi nosarkt, tādēļ paslēpu galvu pie puiša, prom no jaunietes skatieniem. Dzirdēju Džeku iespurdzamies un uzmetis līdzjūtīgu skatienu, viņš uzlika savu roku uz manas muguras un vadīja uz māsas pusi.

- Ej apsēdies, pirms esi sevi paguvusi atkal ievainot, - puisis maigi, bet tajā pašā laikā pavēloši noteica, liecinot, ka cita varianta man nemaz nav.

- Tātad, - Džeka māsa ierunājās, ar acīm mirdzot uzlūkojot gan mani, gan savu brāli. - Vai, kāds man izstāstīs, ko esmu palaidusi garām?

- Milda! - vīrietis bija pacēlis savu balsi, liekot māsai noprast, ka tā nav viņas darīšana.

- Nu, labi, jau, labi, - meitene neapmierināti nomurmināja un uz ļoti, un es atkārtoju, ļoti īsu mirkli iestājās klusums. - Bet, nopietni, kas starp jums notika? - nespēdama nomierināt savu ziņkārību meitene vaicāja.

- Nekas, - Džeks negribīgi atbildēja un mazliet mani uzlūkoja. - Paēdām, noskatījāmies filmu un devāmies gulēt. Vienkārši jauki pavadījām vakaru. - viņš teica un uz sekundi viņa sejā parādījās smaids.

- Bļāviens!! - iekliedzos, kad biju ieraudzījusi pulksteni uz virtuves sienas. - Jau ir deviņi! - kliedzu un kā tāda raķete uzšāvos uz augšējo stāvu, lai paķertu savas mantas.

Kad biju nobrāzusies lejā gandrīz nolidoju pa kāpnēm, vienīgais, kas mani no tā atturēja bija Džeka roka, kas bija notvērusi mani ap vidukli. Dzirdēdams mani skrienam pa trepēm viņš, kā zinādams, bija nostājies to galā, lai, ja, kas varētu mani notvert, un labi vien bija, jo savādāk, šobrīd, es būtu vārtījusies uz zemes.

- Kas noticis? - saraukusi savas smalkās uzacis Milda vaicāja un uzlūkoja mani kā tādu ķerto.

- Es kavēju skolu! - kliedzu un jau grasījos skriet, kad biju izlauzusies no Džeka sargājošā tvēriena, taču, viņš no jauna sagrāba manu plaukstu, pavelkot mani uz savu pusi un liekot ieskriet viņa siltajā augumā.

- Alise, - viņš iesāka, kad dusmīgi, par viņa rīcību, biju puisi uzlūkojusi, - Šodien ir sestdiena. Un, ja, nu vienīgi tu pavadi katru dienu skolā, tad uz skolu tev nav jādodas. - vīrietis teica noņemdams cirtu no manas sejas.

- Vai tad, šodien nav piektdiena? - pārsteigti vaicāju.

- Nē, - viņš atteica uzlūkodams mani ar dāsnu skatienu. - Tādēļ ej un apsēdies.

Attapusies, ka šodien ir sākusies jau nedēļas nogale, nosarku par sagādāto scēnu un paklausīdama Džekam apsēdos atpakaļ uz augstā bāra krēsla. Man bija kauns uzlūkot abas neticami skaistās būtnes, tādēļ, gandrīz, iebāzusi savu degunu Džeka pasniegtajā apelsīnu sulas gāzē centos paslēpties.

- Tiešām, starp jums itin nekas vakar nenotika. - Milda sarkastiski nopurpināja un, nu, mana seja bija pārvērtusies kā tāds tomāts.

- Milda! - Džeks māsai uzkliedza un tad pievērsās man. - Alise, tu ēst nevēlies? - viņš maigi vaicāja un es papurināju savu galvu, taču mans vēders ar skaļu noburkšķēšanu oficiāli bija kļuvis par manu nodevēju.

Skaisti, nodomāju, kad Džeks iespurdzās, izskatās, ka viņa klātbūtnē es ļoti labi māku sevi apkaunot.

- Tiešām? - balss galvā sarkastiski atmeta.

- Es pasūtīšu picu, kādu tu vē.. - Džeks iesāka, taču nepaspēja pabeigt dēļ savas māsas.

- Viņai ir jāuzēd, kas kārtīgs, Džek, tādēļ es viņu pabarošu, - Milda noteica un viss pārējais notika tik strauji, ka knapi notikumiem spēju tikt līdz.

Viņa pielēca kājās un ar vienu roku sagrābdama manu somu un ar otru - manu locītavu kā tādu lelli izvilkta mani no krēsla. Tā es tiku izvesta no mājas Džeka apstulbušo kliedzienu pavadībā.

- Kas pie..? - nesaprašanā iesāku, kad stāvējām pie melnā Porshe.

- Sēdies! - viņa pavēlējā ar bargu skatienu, kas šķita nepierasts pie meitenes elegantās un smalkās sejas. - Mums jāparunā! - viņa teica.

Meitene šķita tik nopietna, ka arī paklausīju, šoreiz, pat nemēģinot atrast kādu attaisnojumu. Kad biju aplikusi drošības jostu sev apkārt viņa spēcīgi uzgāzēja, liekot melnās mašīnas motoram iemurrāties kā tādam tīģerim un, atstājot milzu putekļu mākoni uz grantētā ceļa, mēs izbraucām no Džeka īpašuma.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dzive-aiz-maskas-17/812092