1. jūnijs - vasara sākusies. izbaudiet to ;)
- Cik šeit ir skaisti! - Sāra priecājās, kad ieraudzīja Alekša dzīvokli.
- Man tev ir kāds pārsteigums. - noteicu un aizvedu Sāru uz savu istabu, kad atvērās durvis viņa sāka spiegt no laimes.
- Evelīna. Paldies māsiņ. - Sāra noteica un apkēra mani.
- Nu vispār tas nav mans nopelns, bet gan Alekša. - Sāra apķēra arī Aleksi.
Mēs atstājām viņas manā istabā, bet paši aizgājām līdz viesistabai.
- Ko tad šodien darīsim? - viņš jautāja.
- Nezinu, vajadzētu izdomāt kaut ko kopā ar mazajām. - atbildēju un apsēdos uz dīvāna un ieslēdzu televīzoru.
Aleksis atņēma pulti un uzslēdza mūzikas kanālu, uzslēdzot to diezgan skaļi.
- Ko tu dari? - neizpratnē jautāju.
- Šo. - viņš noteica un sāka skūpstīt.
Atrāvos un jautāju - Ja nu meitenes iznāk no istabas un redz mūs?
- Priekš tam ir domāts šis gredzentiņš. - viņš parādīja uz to un turpināja skūpstīt.
- Brālīī, mēs gribam pāest. - Evelīna ienāca viesistabā un teica.
- Labi tūlīt kaut ko pasūtīsim. - Aleksis noteica un sāka meklēt telefonu.
- Nevajag, labāk paši pagatavosim. - noteicu, paņēmu Aleksi aiz rokas un devāmies uz virtuvi.
- Ko taisīsim? - Aleksis neizpratnē jautāja.
- Kā būtu ar pašgatavotu mājas picu? - jautāju, kad izvilku no plaukta miltus.
- Jāā. - Sāra un Evelīna nokliedzās.
- Mēs gatavosim mīklu, bet tu griezīsi sastāvdaļas. - noteicu, vēršoties uz Aleksi.
- Labi. - viņš atbildēja bez nekādas iebilšanas.
Izvilku no ledusskapja un skapīšiem visus nepieciešamos produktus.
Aleksis rūpīgi grieza desu, tomātus, rīvēja sieru, bet mēs trīs tikmēr gatavojām mīklu.
Kad mīkla bija gatava vajadzēja to izveltnēt, uztaisījām lielu picu pa visu plātni un tad likām virsū sastāvdaļas. Ielikām picu cepties un tad sākās miltu kari. Aleksis mētāja mums, bet mēs pret Aleksi. Rezutātā mēs visi bijām balti.
Pirmās nomazgāties devās mazās, kamēr viena bija dušā, bet otra meklēja tīras drēbes mēs kopā virtuvi.
- Zini baltā krāsā tev piestāv, tu izskaties ļoti seksīgi. - Aleksis noteica.
- Tu jau arī. - noteicu un pievilku Aleksi sev tuvāk un sākām skūpstīties, bet mūs iztraucēja zvans pie durvīm.
