liecība saņemta, tagad laiks vasarai.
- Varbūt neejam atpakaļ? - Aleksis jautāja, kad nogājām uz pirmo stāvu.
- Kur tad tu gribi iet? - jautāju.
- Vienkārši pastaigāt. Nāksi? - Aleksis noteica.
- Labi. Ejam. - piekritu un devāmies ārā.
Nogājām līdz pludmalei, bet šoreiz mēs nešļakstījāmies, mēs vienkārši staigājām pa smiltīm. Klusējot. Aleksis ne brīdi neatlaida manu roku un es viņa.
Kad bijām izstaigājušies, devāmies atpakaļ pie pārējiem, tur jau bija iekurināts ugunskurs. Apsēdāmies pie tā un Aleksis mani cieši apskāva, lai sasildītu.
Ap vieniem visi taisījās iet gulēt, tāpēc mēs arī devāmies augšā.
- Tu guli gultā, es gulēšu dīvānā. - Aleksis noteica un sāka ņemt gultasveļu.
- Nevajag, gulta taču liela. - atbildēju un pasmaidīju.
Uzvilku īsus šortiņus un lielu maiku un devos uz gultu. Aleksis jau bija iekārtojies vienā gultas pusē, es palīdu otrā pusē.
- Arlabunakti. - noteicu un izslēdzu gaismu.
- Arlabunakti. - Aleksis atbildēja.
Nevarēju iemigt un izskatījās, ka arī Aleksis nevarēja, jo nepātraukti grozījās no vienas puses uz otru.
Beidzot iemigu, bet pēc neilga laika atvēru acis un sapratu ka Aleksis guļot savu roku pārlicis pāri. Turpināju guļot, pieglaužoties viņam tuvāk. Un atkal aizmigu un tā līdz rītam.
Atvēru acis un sev pretī ieraudzīju Alekša acis. Es pieliecos viņam tuvāk un viņš man tuvāk. Mēs sākām skūpstīties, Aleksis maigi brauca ar roku gar manu kāju, tālāk uz vidukli. Gribēju atrauties no viņa, bet viņš piekļāva mani cieši sev klāt un neļāva neko darīt. Sāka mani izģērbt un drīz jau notika tas pats, kas iepriekš, tikai šoreiz mēs abi bijām skaidrā.
Kad bijām beiguši mīlināties apģērbāmies un devāmies lejā. Visi jau bija nomodā un brokastoja. Paēdām un pēc brokastīm devāmies atpakaļ uz pilsētu. Atpakaļ atbraucām ļoti ātri.
Paņēmāmsomas un devāmies uz liftu. Liftā neviens nebija, tāpēc Aleksis izmantoja brīdi, lai varētu mani noskūpstīt. Turpinājām arī kad izgājām no lifta, nepārtraucot skūpstu Aleksis atslēdza durvis un mēs iegājām iekšā.
Atrāvos no Alekša un devos uz istabu pārģērbties, viņš tikmēr stāvēja uz istabas sliekšņa un vēroja.
- Kur tu dosies? - viņš jautāja.
- Pie Sāras, apsolīju aiziet ar viņu. - paskaidroju.
- Atved Sāru šurp,es tikmēr aizbraukšu pēc Evelīnas. - viņš noteica.
- Labi. - iedevu viņam skūpstu uz lūpām un devos pie Sāras.
