- Kas jūs esat? - jautāju, skatīdamās uz kundzi ap 45, pusgariem, salokotiem matiem brūnā krāsā.
- Esmu Alekša māte Letīcija, tu laikam esi Sintija, tā meitene, kura tēlo mana Alekša līgavu. - viņa augstprātīgi noteica un devās dziļāk dzīvoklī.
- Vispār jau mani sauc Samanta. - izlaboju viņu.
- Kāda starpība, tāpat šis farss ilgi nevilksies. - viņa noteica un devās uz virtuvi.
- Mammu, ko tu te dari? - Aleksis jautāja iznākot no manas istabas, paldies dievam, viņam mugurā bija krekls un apakšbikses.
- Atnācu ar tevi aprunāties. - viņa atbildēju un es sapratu, ka esmu lieka tāpēc devos uz savu istabu, lai pārģērbtos.
Savācu drēbes, kas mētājās pa ceļam un istabā uz grīdas un iemetu veļas grozā.
Iegāju dušā, pēc tam uzvilku svārciņus un puķainu krekliņu ar garām piedurknēm un platformas kurpes un devos ārā, pēc stundas man bija jātiekas ar Adelu, bet pirms tam vajadzēja izvēdināt galvu.
* * *
- KO TU IZDARĪJĪ? - Adela skaļi pārjautāja.
- Jā, es pārgulēju ar Aleksi, kas tur tāds? - jautāju atpakaļ.
- Aleksis tev taču nekad nav paticis. Kā tad Kriss? - viņa nedaudz bēdīgi jautāja, jo bija cerējusi, ka tur būs kas vairāk.
- Nezinu, vakar Kriss bija tik bēdīgs, es pat nevarēju neko paskaidrot. - centos skaidroties.
- Un ko tu tagad darīsi? - Adela jautāja.
- Nezinu. Labi, pietiek par to. Es negribu tagad domāt. Labāk pastāsti kā tev iet ar to smukiņo? - pārlecu citā tēmā.
- Tagad viņš ir ciemos pie draugiem, bet svētdien viņš atgriežas un mums pirmdien norunāts randiņš. - Adela smaidīdama atbildēja.
Papļāpājām, izdzērām atlikuso kafiju un tad Adela atgriezās darbā, bet es devos uz mājām.
* * *
- Sveika, mamma. - uzsaucu, kad ienācu mājā.
- Sveika mīļā, ko tu te dari? - mamma jautāja no virtuves.
- Gribēju apciemot tevi un Sāru. - atbildēju.
- Sāras nav. - mamma atteica.
- Kā nav? - nedaudz pārsteigti jautāju.
- Viņa ir parkā ar draugiem, ja tu vēlies viņu satikt aizej līdz turienei. - mamma ierosināja.
- Labi. - samīļoju mammu un devos uz parku.
Tur bija daudz bērnu, ka nekā vasaras brīvlaiks.
- Sāra, - pasaucu māsu, kad ieraudzīju viņu. Viņa uzreiz pieskrēja klāt un apķēra mani.
- Man tevis pietrūka. - viņa čukstēja.
- Man tevis arī. Vēlies doties mājās, pie mammas? - jautāju.
- Nē, es vēl paspēlēšos. - viņa teica un devās atpakaļ uz laukumu.
Apsēdos uz soliņa un vēroju apkārtējos.
- Mums, laikam jāizrunājas. - kāds apsēdās blakus un teica.
/ šovakar būs vēl /
