'' Tavi vecāki, zin, ka es šeit esmu, nav jābaidās. '' Alekss pateica un paķēra mašīnas atslēgas. '' Labi, ejam. '' ātri pārvilku drēbes un ieskatījos spogulī. Es izskatos tik labi! Visas brūces ir sadzijušas. Siekals dara brīnumus! Kāpju lejā pa trepēm, vecāki ēd brokastis.
'' Labrīt, visiem! '' ''Labrīt Džes. '' visi korī nosauc. '' Labrīt māsa! '' pienāk klāt Alisīte un noskūpsta manu pieri. '' Labrīt skaistulīt! '' pakutinu māsai vēderu un viņa aizbēg atpakaļ pie galda, ķiķinādama. '' Es iešu brokastīs ar Aleksu. '' noteicu vecākiem un devos ārā pa durvīm.
'' Pagaidi! '' dzirdu tēva strikto balsi un nobijos. '' Naudu nevajag? '' tētis smaidīdams, attrauca un iedeva 30 poundus. '' Paldies. '' uzspiedu buču uz pieres un devos ārā. Alekss jau gaida savā melnajā Range Rover. Sākam braukt, dīvaini, ka braucam ārā no pilsētas, esam tikuši kaut kāda priekšpilsētā.
'' Kur mēs esam? '' domīgi jautāju. '' Pie manis. '' puisis attrauca. '' Esam klāt. '' Alekss priecīgi paziņoja. Tik skaista māja...liela un divstāvu māja.... '' Ejam taisīt brokastis? '' Alekss smējās, paķēra mani klēpī un devāmies iekšā mājā. Māja ir tik omulīga un silta.
'' Nāc tu skatīsies kā es gatavoju. '' Alekss smiedamies teica. '' Es arī gribu piedalīties! '' smiedamās attraucu un pagrūdu puisi. '' Šis ir mans restorāns un es apkalpoju klientus. '' Alekss ieslēdz plīti un uzliek vārīties ūdeni. '' Ko tu tur taisi? '' aiz ziņkārības liecos pāri bāra letei. Alekss ķēmojās un mēdījās.
Beigu beigās tikām pie Aleksa īpašā Spagetti ar saldā krējuma mērci un salātiem. Bija garšīgi, pat ļoti. Izgājām dārzā, zalš un plašs mēs runājāmies un runājāmies līdz sāka satumst. '' Gribi lidot? '' Alekss pajautāja. '' Es nemāku. '' atķiķināju pretī. '' Aizbraucam uz galvaspilsētu un es parādīšu kā var lidot. '' Alekss drošināja.
'' Es nezinu, ja kāds pamana. '' aizdomu pilna skandināju. '' Nebaidies! '' Alekss drošināja un apskāva mani cieši, cieši. '' Lai notiek! '' klusi nočukstēju. Iegājām mājā, Alekss paķēra atslēgas, es kārbu cepumu un mēs devāmies mašīnas virzienā. Iekāpuši mašīnā braucām uz pilsētu, tik ļoti negribējās šo vietu pamest, jo te gaiss ir tik svaigs un smaržīgs.
Esam jau pametuši lādzīgo priekšpilsētiņu Džordniju. Paliek nedaudz skumji, bet ko darīt? Jādodas lidot! Esam piebraukuši pie milzīga debeskrāpja. '' Sākam izklaidi? '' Alekss smiedamies sacīja. '' Jā, sākam... '' nedaudz nobijusies bildu. Uzbraucām uz debeskrāpja pēdējo stāvu. '' Mums jāiet uz jumtu. '' Alekss aizrautīgi noteica.
Rāpjamies pa trepēm un esam tikuši augšā. Cik Londona skaisti izskatās! Mirguļo kā eglīšu virtene. Alekss pieiet pie debeskrāpja malas un izplešs spārnus. Tie ir milzīgi! Melni un milzīgi! Elpa aizcirtās. Londonas naksnīgajās krāsās tie atspīd gluži kā metāls. Burvīgi! '' Nāc, princese. '' Alekss mani aicināja pie sevis. '' Apķeries man apkārt. '' Puisis nokomandēja. Cieši apķērusies apkārt, jutu kā Alekss atsperas un viņa spārni kā milzu putnam sāka plesties pret naksnīgajām debesīm. Es lidoju!
Mēs pacēlāmies virs mirguļošās Londonas, kas visā plašumā izskatījās vēl apbrīnojamāk. '' I believe i can fly! '' Alekss šķībi nodziedāja. Nespēju aiz sajūsmas parunāt. Jutos viegla kā pieneņu pūka. Varu lidot un lidot, apķērusies apkārt Aleksam. Mana dvēsele lido. '' Lidosim mājās? Precīzāk sakot uz mašīnu. '' Alekss nodūdināja. '' Vēl mazliet... '' klusi čukstēju un tvēru vēja pieskārienus. Lidojam pāri Bigbenam, brīnos, kā cilvēki mūs neievēro. Tie ir ieslīguši savā rutīnā. '' Kas tur vēl lido? '' Alekss pārsteigt runāja. Bailes.... jūtu kā tās iziet cauri ķermenim, gribu bēgt, bet nav kur. '' Sebastiāns. '' Alekss norūca un viņa acis piepildīja asinis....
