Dzejolis Princesītei!0

Princesītei!

Rakstu Tev šo dzejolīti,
Tava smaida iedvesmots,
Acīm ciet un tumšā kaktā,
Vienmēr jūtos samīļots.

Pat, ja dažreiz projām raidi,
Zinu vienmēr gaidīsi,
Un ar silto smaidu acīs,
Mani atkal svaidīsi.

Mana sirds pa domu taku,
Skriešus skrien pie tavējās,
Lai arvien var kopā pukstēt,
Mēness staru uztaktī.

Iespējams Tu tagad čuči,
Maigi grimstot spilvenā,
Acīm ciet un sārtām lūpām,
Klusi , mīļi žūžini :)

Ieraus pēdiņas zem segas,
Un ar roku segu velc,
Kā arvien, kad līdzās esmu,
Ļauj, lai Tevī veros es.

Kaut Tu būtu tagad līdzās,
Lai es spētu ieelpot,
Visu to , kas Tevi veido
Visu to, kas esi Tu!

Un, kad reāli ir auksti,
Skumjas sirdī ielīst grib,
Vienīgais , kas vienmēr palīdz,
Ir Tavs zvans no tālienes.

Sveiks, kā iet, ko tagad dari?
Kad mēs varam satikties?
Un man silti, kļūst tik silti,
Viss ko vēlos esi Tu.

Un , kad naktīs nenāk miedziņš,
Domāju par Tevi es,
Lai ar labām domām spētu,
Novilkt Tavas ………..

Šodien atkal jauka diena,
Tevis iedvesmots es spēju,
Būt un radīt, to ko spēšu
Dāvāt atkal tālāk Tev.


Tu jau zini kā es gaidu,
Vienmēr dienu patieso,
Kad uz mirkli,kaut vai īsu,
Spēšu būt Tev līdzās es.

Lūkoties Tev acīs klusi,
Maigi iekost austiņā,
Un kā allaž teikt – Es gribu,
Atkal, atkal, atkal, viņu…

Murrr – mjau – murr – mjauu
Atkal klusi teiksi Tu,
Un kā satrakojies zvērēns,
Lekšu klāt pie Tevis es.

Pieskarties Tev – tā ir laime,
Apskaut Tevi – tā ir laime,
Likt tev pasmaidīt – ir laime,
Arī tad , kad dusmojies.

Neizteikt ar vārdiem visu,
Cik daudz Tu man nozīmē,
Tādēļ rakstīšu Tev dziesmas,
Dāvināšu zemenes.

Rakstu Tev šo dzejolīti,
Tavu skūpstu iedvesmots,
Acīm ciet un stiprā salā,
Vienmēr jūtos samīļots.