http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dvinu-nedienas-37/653950
- Ko tu dari? – Ēriks pārsteigts jautāja, kad pamanīja, ka Laura dodas pakaļ Baibai.
- Es netaisos zaglīgi visu novērot no malas, - viņa nedaudz satraukta atteica, - Es vēlos būt lieciniece tam visam, - meitene devās pie Rūdolfa un Kristīnes.
- Iesim ar viņu? – Ēriks jautāja Dacei.
- Es izvēlos palikt tepat, - Dace atteica, - Gan jau jūs man visu pārstāstīsiet.
- Kādam jāsargā tā trakā meitene, - Ēriks norādot uz Lauru, noteica un sekoja viņai.
- Sveika, māsīca! – Baiba ar jūtamu ironiju balsī uzrunāja Kristīni. Šķiet viņa bija tik ļoti pārņemta ar Rūdolfu, ka nepamanīja Baibas ierašanos, - Pārsteigums! – Baiba piebilda.
Kristīne strauji apgriezās un vainīgi uzlūkoja savu radinieci.
- Es tieši stāstīju Rūdolfam, ka tu pārcelies, - meitene nedaudz stostoties teica.
- Neteici viss, - Rūdolfs iebilda, nenovēršot skatienu no Baibas. Viņi pat nemanīja, ka tepat ir arī Laura un Ēriks.
- Es gribēju teikt, - Kristīne centās attaisnoties.
- Man izskatījās, ka tu dari pavisam ko citu, - Baiba bija aizvainota, - Man likās tu esi manā pusē.
- Tu labi zini patiesību, - Kristīne lepni atteica, - Rūdolfs ir ļoti izskatīgs, - viņa piebilda. Izsakot pēdējos vārdus, Kristīnes sejā parādījās sārtums, ko tādu Laura vēl nebija redzējusi. Ir puiši, kas spēj ko tādu panākt ledus karalienes izskatā?
- Es nevēlos tevi pazīt vismaz tuvākās stundas, - Baiba noteica un apgriezās, lai dotos prom.
- Mums jāparunā, - Rūdolfs apturēja meiteni, aizskarot viņas roku.
- Nepieskaries man, - Baiba automātiski atgrūda puiša pieskārienu.
- Labi, - viņš atrāvās, bet joprojām gaidīja meitenes atbildi.
- Zem četrām acīm, - Baiba atteica, norādot uz apkārtējiem. Tikai tagad puisis pamanīja, ka viņi tiek novēroti no visām pusēm.
- Ejam, - uzmetot pēdējo skatienu Laurai, viņš sekoja Baibai.
Laura nopūtās. Te viss notika tik strauji, ka nebija iespējams aptvert.
- Un pašu interesantāko mēs tāpat palaižam garām, - Laura atzina.
- Visur jau vienmēr nevaram būt blakus, - Ēriks mierināja savu draudzeni.
- Dosimies uz stundām, - Dace ieteicās, - Gan jau vēlāk visu uzzināsim.
- Ok, - Laura piebilda un pasniedzot roku Ērikam, ļāva, lai puisis ved viņu uz klasi.
Tieši pirms ieiešanas klasē, Laura pēkšņi apstājās.
- Man vajag aizskriet uz tualeti, - viņa godīgi teica.
- Tikai nekavējies, - Dace pakaļ nosauca, kad meitene devās pretējā virzienā.
Pagriežoties koridorā pa labi, Laura gandrīz uzskrēja virsū Rūdolfam un Baibai. Pēdējā mirklī viņa apstājās. Viņi nebija meiteni pamanījuši. Īsu brīdi cīnoties ar savu sirdsapziņu, Laura palika pieplakusi pie sienas, jo ziņkārība ņēma virsroku un meitene centās saklausīt čukstošās balsis.
- Kāpēc tu neteici agrāk? – Rūdolfs klusi jautāja.
- Man likās Kristīne tev izstāstīja, - Baiba taisnojās.
- Viņa runā tikai par sevi, - puisis bija neapmierināts un dusmīgs.
- Un par tevi, - Baiba atbildēja.
Laura neredzēja klasesbiedru sejas, bet viņa zināja, ka tās izteiktu vairāk. Brīžiem likās, ka Baibas balsī skan greizsirdība, bet uz ko viņa varēja būt greizsirdīga, ja apvainoja Rūdolfu izvarošanā? Un kāpēc Rūdolfs nedusmojās uz viņu? Tas viss bija dīvaini.
- Nesāc tagad, - Rūdolfs pārmeta Baibai.
- Un tu vēl brīnies, ka pārnācu uz šo skolu! – Baiba sarkastiski atteica, - Tevi nevar atstāt bez uzraudzības pārāk ilgi!
- Nomierinies! – Rūdolfs apklusināja meiteni.
- Kas ir ar to otru dvīni? – Baiba tiešām bija greizsirdīga.
- Viņu neiesaisti šajā visā, - Rūdolfs atcirta.
- Kāpēc? – Baiba niknumā rūca un pacēla balsi.
- Tāpēc, ka es tā teicu, - Rūdolfs noteica, - Ejam uz stundām. Mēs jau kavējam.
- Mūsu saruna nav beigusies, - Baiba negribēja vēl doties.
- Uz doto brīdi ir! – Rūdolfa balss strauji tuvojās stūrim aiz kura slēpās Laura. Laura paspēja ieskriet tuvākajās durvīs, kas bija.
- Jūs ko vēlējāties? – kāda balss jautāja.
- Es atvainojos, - Laura pagriezās un pacēla acis. Priekšā stāvēja puisis ar platu un apburošu smaidu, - Es laikam sajaucu kabinetus.
- Viņi jau būs aizgājuši, - puisis piemiedza Laurai ar aci.
- Paldies, - Laura apmulsusi atvēra durvis un pārliecinoties, ka koridors tiešām ir brīvs, pazuda aiz tām.
Kas tas bija par puisi? Laura bija pārāk satraukta, lai nopētītu vairāk uzrakstu uz durvīm un steidzās un tualeti.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dvinu-nedienas-39/654457
