Viņa pirksti klejoja pa klavieru melnbaltajiem tautiņiem,radot vienu melodiju,kas visu laiku atskanēja galvā.Pārkers juta nogurumu, bet viņš gribēja spēlet vēl un vēl.Viņš jutās dzīvs,līdz melodija sāka izzust. Pārkers turpināja spēlēt,neskatoties ne uz ko. Viss lēnām saplūda kopā, ieskaitot pašu puisi.Pārkers vairs neko nedzirdēja ,izņemot mātes pārmetumus.Tie atskanēja galvā ar vien biežāk, satricinot puisi. Viņš aizžmiedza acis un centās atcerēties melodiju,notis, ko tikko dzirdēja,bet viss bija velti.Viņam likās ,ka tūlīt sāksies agonija, jo elpot sāka palikt arvien grūtāk. Nespējā cīnīties, Pārkeram izspraucās asaras.
- Kāpēc?- viņš pats sev jautāja. Publika sāka sačukstēties un ar interesi vērot puiša mocības. - Kāpēc?- šņukstot puisis jautāja.
Pārkers atkal centās pārveidot melodiju,bet viņam tas nesanāca.Viņš riėbumā un dusmās svieda nošu lapas pret grīdu.Tās izbārstījās ,radot vieglu skaņu.Pārkers nolika elkoņus uz ceļiem un ar plaukstām aizsedza seju. Visu laiku ,melodija izzuda,kas tracināja puisi.Viņs pacēla savu skatienu uz melno flīģeli.Uz tā stāvēja neliela putekļu kārtiņa,kas lika domāt,ka tas ir vecs.
Puisis atkal uzlika pirkstus uz flīģeļa taustiņiem. Viņš ievilka un izvilka dziļu ieelpu.Pārkers aizvēra acis, un jau grasījās atkal spēlēt,bet viņš sajuta stipru sitienu pa pakausi.Viņš nokrita no krēsla un atsita savu pakausi atkal,atslēdzoties.
Tikmēr Odrija skrēja uz mūzikas kabinetu,lai atgūtu savu beisbola bumbiņu,kuru iemeta logā.Viņa atvēra kabineta durvis un notrīsēja. Uz grīdas gulēja puisis,kuram no galvas daļas tecēja asinis.
-līķis!- Odrija klusi iesaucās.Puisis sakustējās un atbalstoties pret grīdu ar plaukstām, piecēlās.
- Ak, cik labi ,ka tas biji tu ,nevis kāds cits..-Odrija iesāka,bet tad apklusa. Pārkers uzlūkoja Odriju.-m? -jautāja Pārkers.
- Pārker Belrouz, tev no deguna tek asinis.- Odrija montoni teica.Pārkers ar vienu kustību, notrausa asinis un noslaucīja savu roku piedurknē.Odrija savilka seju un bilda.- tu atsāki.-viņa uzsvēra acīmredzamo,.
Pārkers savilka seju .- nē, vienkārši man vajadzēja naudu, tāpēc man vajag pārveidot dziesmu.- Parkers klusi teica, nodūris skatienu. Odrija nopūtās un pagriezās uz promiešanu. -Žēl,ka neatsāki.- klusi noteica Odrija, verot mūzikas kabineta durvis ciet.
