Uzvara sākas ar uzvaru pašam pār sevi. Pateikt sev: “Es to varu! Es zinu! Es nebaidos!” Pārvarēt savus kompleksus, pārvarēt šķēršļus. Ticība dod spēkus. Ticība virza uz mērķi. Ticība palīdz izdzīvot, kad pasaule apkārt sagrūst. Tiklīdz esi izteicis šos maģiskos vārdus, tie pārvēršas enerģijā un kļūst par neredzamu orkānu tevī, kas virza tevi uz priekšu pāri visam. Pasaule ierauga tavu spēku un notic tam.
Kad viņa saslima ar nedziedināmu slimību, daktere viņai iestāstīja, ka nekas slikts viņai nekaiš. Viņa noticēja. Un slimībai par spīti nodzīvoja vēl ilgus gadus. Labā dakterīte brīnījās – no kurienes viņa ņem spēkus? Tā bij ticība, ka viss ir labi, ka vēl meitenes izaudzinās un izvadīs dzīvē. Bet kādudien kāda cita daktere cietsirdīgi un rupji paziņoja. “Tavas dienas ir skaitītas!” Ārsti jau drīkstot to pacientiem teikt!) Otrā dienā iestājās stāvoklis, ko medicīnā sauc par komu. Pēc 4 dienām viņa atstāja šo pasauli. Ticība tika nogalināta. Viņai vairs nebij, kur smelties spēkus. Vairs nebij kam ticēt. Dzīve sabruka. Nolemjot arī abas meitiņas mūžīgai cīņai par izdzīvošanu cietsirdīgajā pasaulē.
Morāle tāda – ja vēlies nogalināt cilvēku, tev nevajag ņemt rokā auksto ieroci. Nogalināt var ar vārdu, nokaujot viņa ticību sev. Nezinu, kā citi, bet es savā ceļā nevēlētos sastapt morālos slepkavas. Bet dzīve ir dzīve. Šādas personas, diemžēl pastāv un dara savus melnos darbus. Uzcelsim sienu starp sevi un viņiem un neļausim sabradāt savus sapņus. Neļausim tiem nokaut savu ticību sev. Vienkārši neticēsim viņiem. Ticēsim sev! Un viss mums izdosies!
