Sēdējām uz spilveniem apkārt galdiņam un klausījāmies ‘majestic’ youtube kanāla mūziku. Vienam no puišiem rokās bija iespiesta ūdenspīpe, citam jack daniels pudele, bet Danielam viena roka bija aizņemta, lai apņemtu manu plecu, bet otra, lai padzertos kokteili.
Man jau šonakt bija stipri par daudz. Izdzēru apmēram trīs glāzes ‘jack daniels’ ar kolu un vēl pa vidam ūdenspīpe, tad druscītiņ vodkas. Ak.. jutos tik nogurusi un miegaina.
“Kā man nāk miegs..” nopūtos un uzlūkoju otru meiteni, kas jau bija aizmigusi uz Mārtiņa pleca, bet vēl centās iesūkt mohito caur salmiņu no gaiši zaļās pudeles.
Daniels mīļi nobučoja manu vaigu, piepildīja glāzi ar alkaholu un palīdzēja man piecelties, lai mēs varētu doties gulēt.
Es steberēju pa priekšu, bet puisis vēl nedaudz sarunājās ar Mārtiņu un ar otru, man nezināmo čali.
“Esi saudzīgs, saprati?” Mārtiņš pasmēja. “Viņa taču tik maza un nevainīga..”
“Jau kuro reizi jābūt saudzīgām? Naaaa.. un.. kā tu zini, ka nevainīga?” dzirdēju Danielu pasmīnam.
Ak tā. Tagad mani aizvedīs uz istabu un tur notiks spēlītes. Bet nē, es taču nevaru tagad pat kārtīgi nostāvēt kājās. Kad iekritīšu gultā, uzreiz aizmigšu.
Viņi sačukstējās un tad sāka smieties. Daniels satvēra manu plaukstu un mēs soļojām uz otro stāvu. Viņš uzreiz ieņēma, it kā Mārtiņa vecāku istabu. Es nostūmu apavus no kājām un nometu jaku tur pat zemē. Iekritu gultā un gulēju uz vēdera. Pēdas nedaudz pārkarājās pāri gultas malai, bet nebiju spējīga pastumties uz priekšu.
Daniels mierīgi ierāpās gultā un sāka skūpstīt manu kaklu. Viņš vienu plaukstu pabāza zem maniem šortiem, bet tad, kad es sāku šņākuļot, viņš pasmīnēja.
“Arlabunakti, skaistulīt!” dzirdēju, kā viņš vēlreiz pasmaida un uzsedza man siltu flaneļa segu.
Ielaidos miegā un sapņoju par to, kā mēs ar Emīlu apprecamies un mums piedzimst meitiņa, kurai smaids ir kā Danielam, bet acis kā Rihim. Eju sviestā. Un kā vēl.
* * *
Saķēru galvu plaukstās un soļoju uz pirmo stāvu, no kura nāca kādas dziesmas skaņa. Nokļūstot tuvāk viesistabai varēja saprast, ka skan tā pati, visiem zināmā, Icona Pop - Girlfriend.
“Labrīt!” ieejot telpā, klusi iesaucos.
Istabu pāršalca ‘aiii’ un ‘ouuu’ skaņas. Vairāk neko es nesapratu.
“Kur Daniels?” pasmēju, kad ieraudzīju, ka pie planšetdatora ir pielipis Mārtiņš. Muguru kārtīgi saraucis kuprā, blakus viņam sēdēja kaut kāds blonds džeks un blakus blondajam bija nezināmais puisis, kurš tagad pārslēdza kanālus televīzorā un pa brīdim noflipoja savus bīber stila matus.
“Mājās..” Mārtiņš noteica, bet tad ievilka elpu. Visu puišu skatieni bija pievērsti man un maniem izspūrušajiem matiem. “Bet tu drīksti palikt pie mums, mēs pat vēlētos, lai tu..”
“Uzredzi!” nosmēju, paķēru somu, uzvilku kediņas un devos laukā, bet saprotot, ka viss nāk uz augšu, es ieskrēju tualetē.
Nezināju, kur īsti doties. Vai iet pie Emīla, vai tomēr uz mājām? Kapēc vispār Daniels mani te atstāja? Viņš taču varēja pagaidīt, līdz pamostos, vai arī mani pamodināt. Tagad jutos kā piektais vai pat sestais ritenis, jo šķita, ka neesmu tā īsti vajadzīga. Es, piemēram, viņa vietā būtu atstājusi kādu zīmīti, vai vismaz atsūtījusi īsziņu, ka steidzos prom. Diez gan muļķīgi, bet par tādiem sīkumiem taču nevar dusmoties.
