local-stats-pixel

Divas nāves vienā`74

Niks bija sajutis narkotiku iedarbību. Tagad viņš nedaudz gribēja vemt, bet bija ļoti pacilātā garastāvoklī. Tagad viņam gribējās dzīvot , skriet, darīt visu šajā dzīvē.
Tomēr elpot bija grūti. Niks pacēla galvu un izstiepa kaklu gaisā. Pie griestiem piestiprinātās, nu jau vecās un netīrās, lampas pretīgi koda acīs un atstāja nezūdošas ēnas uz Nika sejas.
Puisis juta, ka krūtis spieda tonnām akmeņu,akmeņu, kas bija viņa nāve un dzīve kopā, tie, kas viņu mocīja visus šos gadus, bet deguns varēja brīvi ieņemt svešo gaisu. Viņš zināja, ka piecelties nespēs.
Viņa ķermenis bija tik mierīgs un atslābinājies, gluži kā tikko iedarbināta mašīna. Iespējas ir divas- likt tai apslāpt vai uzsākt braukšanu.
Puisis bija cerējis tā tur palikt kabīnītē, klausoties, kā sirds lēnām piemirst, bet puisi pamatīgi nobiedēja skaļais blīkšķis tualetē. Viņš dzirdēja daudzus kāju pārus šļūcam pa flīžoto grīdu un iebrēcas kāds vīrietis. Durvis atkal aizcirtās ciet un Niks bija pilnīgi apjucis. Viņš nezināja ne ko darīt, ne ko domāt. Puisis pacēla augšā kājas un klausījās, kā viss norisināsies tālāk. ‘Varbūt tie ir parasti piedzērušies kaušļi’, viņš domāja. Bet, ja kas notiek, puisim pie ribām bija pistole.
Kad Niks izdzirdēja ķermeņa triecienu pret sienu un sievietes raudošo balsi, viņš saprata, ka ir iekūlies pamatīgās ziepēs. Puisis saspicēja ausis, kurās tā jau džinkstēja miers. Bija grūti koncentrēties. Uz mirkli viņam likās, ka iestājās klusums, ka, kamēr viņš mēģināja atgūties un palikt pie samaņas, visi ir izgājuši ārā. Viņš jau gribēja atāķēt durtiņas, bet sieviete ārpusē iekliedzās vēlreiz. Viņas balss likās kaut kur tālu.
Niks iekoda sev lūpā, lai atkal atgūtos. Viņš saprata, ka tieši tagad viela ir sākusi dot viņām savu mieru, to, ko puisis ir lūdzis uz ceļiem no šīs vielas. Niks sapurinājās un sarauca seju sāpēs. Tomēr viņš bija pārkodis lūpu pušu.
Vīrietis atkal ierunājās un šoreiz Niks varēja atšķirt katru vārdu.
‘’Labi, tad ķērsimies pie naudas.’’ Vīrieša balss it kā pasmējās par nākošo gājienu. Tātad ir iesaistīta nauda. Nikam likās, ka tā ir ellīga summiņa, ja jau tas vīrietis ir gatavs sist sievieti.
Vēlviens klusuma brīdis un tad sekoja,’’ Tik vien?’’
Tad vērās vaļā elle. Meitene spiedza un lūdzās. Niks dzirdēja kā viņa tiek mesta no vienas sienas uz otru, nomesta uz netīrās grīdas un vīrieša apavi lēnām kladzināja pa telpu. Niks dzirdēja kā vīrietis sāk vilkt meiteni uz kabīnīšu pusi. Niks saliecās kūkumā un paskatījās pa durvju apakšiņu. Meitenes zeķubikses bija vietām saplēstas un sudrabotais krekliņš bija uzrauts augšā.
Niks aizelsās, saprazdams, ka tā ir Nika. Tās ir viņas kurpes, viņas šorti un krekliņš, viņās balss, velns parāvis!
Niks nolaida kājas zemē un piecēlās. Bija jārīkojas ātri. Atskanēja atkal spiedzieni un sāpes elsas.
‘’Kāpēc tu vienkārši nedari kā tev liek?” telpu atkal piepildīja vīrieša balss un no jauna atsākās sitieni, kas plēsa pušu Nika sirdi. Viņa ir tur, ej, ej, ej, ej, ej...
Niks pārbaudīja, vai pistole vēl ir pie sāniem. Nostāvēt uz abām kājām bija grūti un acīs rādījās visādu formu melni plankumi, bet Niks savāca sevi, par spīti visam uz zemes. Viņa bija tur un Niks bija vienīgais, kas viņu izglābs.
Ej, ej, ej, ej, ej, ej, ej,ej...
Niks atvēra kabīnītes durtiņas un izgāja no tām ārā, nedaudz pieturoties pie durvīm. Vīrietis joprojām sita meiteni. Niks skaļi ieklepojās. Nikas acis uzreiz atsprāga vaļā. Vīrietis nolaida roku un pagrieza galvu uz Nika pusi. Vīrietis nekavējās un uzreiz uzbruka pēkšņajam viesim.
Niks tika dabūjis pa seju ne reizi vien. Vīrietis izrādījās diezgan stiprs un, bez šaubām, bez prāta. Viņš Nikam gāza tā, it kā Niks būtu viņa ienaidnieks, it kā Niks atņemtu viņa ģimeni, par kuru vīrietis tā tagad cīnījās. ‘Tu ne velna nezini, kā ir, kad sāp’, Niks nobubināja un pārņēma cīņas vadību.
Pēc nieka mirkļiem, Niks jāteniski bija uz vīrieša un sita viņu, līdz prāta nemaņai. Melnums acīs tikai pieņēmās spēkā un puisim likās, ka kuru katru sekundi viņš vienkārši atslēgsies.
Likās, ka vīrietis tika uzvarēts. Viņš nemaz nekustējās un ļāva vārgajam Nikam piecelties. Nika uzreiz pieskrēja pie viņa klāt un pieturēja, palīdzēdama atspiesties pret sienu, kad vīrietis atkal piecēlās. Nikam tas jau likās smieklīgi. Kad tas lops vienkārši padosies? Telpā ieskrēja vēl divi vīri formās, bet pārējo visu Niks atcerās ļoti miglaini. Vīrieši piesteidzās palīgā puisim uz zemes, bet viņš piecēlās un atgrūda abus miesasargus. Vīrietis izšpļāva asinis un tuvojās Nikam.
Puisim bija žēl tās lodes. Tā it kā bija domāta sev pašam, pēdējā, vienīgā un vismīļākā. Cik ilgi viņš bija to visu gaidījis- lēni nomirt kaut kur prom no visiem, bet, re, visa nakts bija sagājusi sviestā.
Niks stiepa roku pēc pistoles, bet nespēja. Roka bija kā ķīselis, bet Niks savācās vēl pēdējo reizi. Visas malas sāpēja un sūrstēja, deguns bija pilns asiņu un nekādi negribēja beigt asiņot. Niks jutās gluži kā bērnībā, kad bija saķēris visbriesmīgākās iesnas- deguns tecēja visu laiku un nekādi medikamenti tur nelīdzēja.
Niks izņēma pistoli no jakas iekšpuses un notēmēja uz puisi smieklīgi zaļajā kreklā.
Apkārt sastinga pat gaiss. Vīrietis pacēla rokas un lēnām izgāja no tualetes. Niks vēl mirkli turēja ieroci gaisā, līdz ļāva Nikai to sagrābt un lika Nikam paskatīties uz viņu.
Cik skaistas bija viņas acis! Tik netipiski zaļas un brīnumainas. Niks uzlika plaukstu uz Nikas vaiga un noslaucīja viņas asaras. Viņš gribēja ko teikt, apstādināt viņas sāļās asaras, bet nespēja.
Viņi piecēlās un, pavadīti ar čukstiem un elsieniem, izgāja no kluba. ‘Nē,’ viņš domāja, ‘te būs cits veids kā tikt vaļā no dzīves ķēdes.’ Viņi izgāja naksnīgajās ielās, cieši turoties viens pie otra un nemaz nerunājot.

165 0 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000

Naves salas peimineklis!

0 0 atbildēt
Kad nākamā?
0 0 atbildēt