Sveiks, spocēn! Lai saprastu: turpināt vai nē spiediet + vai - un droši izsakiet savas domas komentāros.
PROLOGS
Eh, ar ko lai sāku? Laikam ar manu vārdu. Tātad mani sauc Daniela Krimfurte. Dzīvoju Anglijā jau no mazas bērna kājas, jo tēvs ir anglis, bet māte latviete. Pateicot sava tēva sakariem ātri tiku pie darba. Vinmēr esmu gribējusi strādāt ar bērniem. Tapēc ieguvu izglītību un devos strādāt par skolotāju, pēc tam par direktori. Man ir 25 gadi un ir jau mazs puika kuram ir četri gadi- Gusavs jeb Gustiņš. Diemžēl mēs ar viņa tēvu- Danielu esam pašķīrušies. Iemesls ir tāds-krāpis viņš mani neskaitāmas reizes un es to vairs neizturēju- izmetu viņa mantas pa logu ārā un viss.
Domāju tagad pārvākties pa visam uz mazu pilsētiņu pie galvaspilsētas- Rinnija. Es vienkārši šeit vairs nevaru. Pārāk daudz. Darbā gandrīz visi mani ienīst, tagad viss ar to Danielu. Sajūta tāda, ka tūlīt uzsprākšu. Pie tam tur es nebūšu viena- tur dzīvo mana bērnības draudzene- Liene un vecākais brālis-Matīss. Sgadīšanās, ka abi tai mazajā pilsētiņā?- Nē, viņi ir pāris un pašiem dēls- Kārlis. Pie tam tur man arī būs darbs: mēs ar Lieni atvērsim pēc dažām dienām pasākumu aģenūru un kafeinīcu. Tā būs kādā mazā skaistā koka mājiņā. Tur jau viss ir gandrīž gatavs pateicoties manam brāļukam.
Man vēl pēdējās trīs dienas jāpaliek skolā. Jaunā direktore itkā ir iepazīstināta ar darbu un šodien iepazīsies ar klasēm.
****************************************************************************************
Piektdiena, 29. maijs.
Es ieskrēju ātri skolotāju istabā tik saniknota! Kā? Kā tas iespējams? Šodien visi mani nokaitina sākot no mammas kura pa telefonu man gvelza muļķības par to kā Daniels cenšas mani atgūt. Viņš nav man pat ziedus atsūtijis. Un redzējusi arī es viņu neesmu. Un tad beidzot ar lieliskajiem astotklasniekiem, kas uz skolas sienas zīmē grafitī.
Zoja(mana draudzene, litertūras skolotāja)- Čau! Kas noticis?
- Šodien visi, visi mani nokaitina! Es drīž šeit vairs nebūšu, bet visi grib, lai es sajūku prātā!
- Atslābinies.
- Ar ko? Ar Edgara Blaška "kāsīti"? Es aiz skolas sienas pamaniju kā viņi ar draugiem to izmēģina!
Lilita( kaitinošā, manis nīdēja)- Nu tad tinies prom, ja kaut kas tev te nepatīk!
-Un zini darīšu ar! Jaunā direktore ir skolā un lai tā sāk strādāt! Viss es aizeju!
Zoja- Nu nāc atpakaļ!
Es jau biju atvērusi durvis un paņēmusi somu un izgāju ārā.
Zoja skrēja man pakaļ teiktdama: Nu Dan,( tā mani bieži sauca) ļauj es vismaz tevi pavadīšu!
- Labi, pavadi!- mazliet mierīgākā tonī es saciju.
Mēs abas aizgājām līdz manam lexus džipam un atvadijāmies. Es vēl uz pēdējiem vārdiem sacīju: pārvācies tu ar! Tu mums jaunajā kafeinīcā noderēsi!
- Nu, ja Miks atradīš darbu tur, tad jā!
Tā nu mēs apskāvāmies un es aizbraucu pēc mantām un Gustiņa. Ceļš nebija tāls- tikai 40 km. Bet tukšām rokām jau nevarēja ierasties, tapēc mēs iebraucām tuvējā veikalā. Sapirkām sulas, cepumus, konfektes, augļus, kūku un vēl visko priekš bagātīga galda.Mēs iebraucām pilsētā...
