Pa ielu gāja vecs cilvēks. Lēni gāja. Saliecies. Bija jūtams, ka viņam grūti, pat sāpīgi. Sirreāla sajūta. Dzīve pati par sevi – visi tie skrejošie cilvēki, mašīnas, trokšņi, un viņš pats par sevi. It kā tas viss viņu neskāra. Cilvēks no paralēlās pasaules. Pats savas pasaules.
xxx
Saritinājos kaktiņā, gaidīju. Pacietīgi, nu jau trešo dienu. Es zināju, ka viņš atgriezīsies. Kur tad liksies. Atlīdīs asti kājstarpē. Citur kam tad viņš būtu vajadzīgs. Suns tāds. Protams, ka atgriezās. Tikko ieraudzīju, tā metos ap kaklu. Mana pirmā maltīte septiņās dienās.
xxx
Viņa bija palikusi veca. Maziņa. Baltu galvu. Tikai lūpas, joprojām cieši savilktas, nodeva raksturu. Nebijām redzējušies gadus. Un labi ka tā. Šoreiz nevarēju izvairīties. Pienāca, paskatījās iekritušām acīm – tu jau uz manām bērēm nebrauksi, vai ne? Nu ko tu, oma, noteikti.
xxx
Naktī pateikti vārdi ir miruši. Novītuši ziedi. Vai aizlidojuši (gāj)putni. Vai saburzītas gultas pēc mīlēšanās. Kaut kas tāds, kas ir jau beidzies. Kā automašīna, atstāta ielas malā pa nakti. It kā nejauši, bet neaizslēgta. Es naktīs neeju pa gājēju pārejām, es viņas zīmēju.
Xxx
Pirmās dienas.
Ieņemšanas diena, dzimšanas diena, pirmā skolas diena, pirmās reizes diena, pirmā darba diena, algas diena, kāzu diena, pirmā sānsoļa diena, pirmā bērna piedzimšanas diena, operācijas diena, pensijas diena, mazbērna piedzimšanas diena, mirušo piemiņas diena, miršanas diena
