Krants: Laiks apmācies un Saule paslēpusi sevi aiz sevis paceltā mākoņa, ļaujot vējam ieskaut notikumus apkārt.
Eiropa: Notikumi tiek balstīti laikā, vējam vien ļāujot meklēt ceļu, kurā izsmelt sevi.
Krants: Vējš nodod sevi, nespējot apiet šķērsli, lai neradītu skaņu.
Eiropa: Tā viņa atskaite par laiku, kuru pavadījis ceļā.
Krants: Tad jāpiedēvē vējam brāzmas, lai nedalītu viņā nesto spēku.
Eiropa: Vētra var apvienot vēju un viņa spēku, lai paceltu augšā vairāk.
Krants: Mākoņu sega ir vēja padarītais, lai pretotos vējam ir jāļaujas vētrai.
Eiropa: Negaiss ir tavas iedomības ķīla.
Krants: Ja mana elpa būs redzama vējā, negribu lai kādu ieskauj kvēpi, manis atklepoti.
Eiropa: Ar novērstu skatienu, tu neapturēsi vēja šalkoņu, kas viņa saltā dziesma, kuru klausīties neaizliegsi nevienam.
Krants: Kad kalnam tiek norauta virsotne, to nevar pateikt, līdz neesi pārņemts tā izmesto pelnu.
Eiropa: Kalnu dunoņa, kura cenšas sevī saturēt lavu, var vēstīt par savas atbrīvošanas vietu.
Krants: Tad skaņa jānošķir no trieciena un vibrācijas, vēl pārāk daudzi, kuri viņā grib saskatīt vilni.
Eiropa: Ar vilni vien tev nepietiks, lai saklausītu šalcošu vēju.
Krants: Nevaru runāt par skaņu, pirms laikā esmu atstājis troksni.
Eiropa: Ja spēji saredzēt vēja darbu, tad vari atsaukties uz viņa šalcošo dziesmu, lai ko pateiktu par skaņu.
Krants: Pirms esmu sasniedzis troksni, man jānoķer vibrācija, lai atbrīvotu skatienam mirkli.
Eiropa: Ar triecienu tu mani nepārsteigsi, to pataupīšu laikam, kad sapratīsi sevis pieļauto kļūdu.
Krants: Kļūda nav ienaidnieks, tā norāde, lai atrastu ko atstātu aiz sevis.
Eiropa: Vai kļūdā spēj saskatīt vairāk, kā manis atstātā laikā?
Krants: Vēl iemācīšu kļūdu tev nosķirt no sevis.
Eiropa: Es noliegšu kļūdu.
Krants: To vari darīt, bet pirms noliedz sevi, pamēģini noliegt mani, lai redzētu, kas paliek pāri bez kļūdas.
Eiropa: Ja varu vietā tavā būt, tad varu neredzēt kļūdu nedz laikā, nedz vietā.
Krants: Tad pasaki sev, ka esmu kļūme.
lasi, vērtē, komentē
