Krants: Laika ilknis ir nodilis un katrs sevi ir pakļāvis laika zobam, bet daudzi ir tādi, kuriem ar to ir par maz.
Eiropa: Es neredzu nevienu, kurš ļautu sevi pat apskatīt, jo zobā iekļautais laiks, tiem škiet nepanesams pārāk.
Krants: Ja ar vienu laika zobu katram ir par maz, tad jāliek tiem sajust vēl pa kādam.
Eiropa: Nedrīkst ļaut vientuļajiem apmaldīties zobu rindā savā, jo jāiemācas saklausīt arī citu.
Krants: Par daudz ir cīnītāju, kuri troksnī maldās, lai atstātu sevi.
Eiropa: Tad troksnis jāpārvērš ir skaņā, jo skaņa spēs atturēt kādu no cīņas nebiedzamas.
Krants: Nedrīkst cīnītāju grūst tālāk uz priekšu, ir jāsagaida, kad tas pakrīt bezspēkā, ja gribi viņam labu.
Eiropa: Kā cīnītājam likt labāk atšķirt skaņu no trokšņa, ja tas cīņu turpina pat miegā dzen?
Krants: Ir jāsagaida, kad bezspēks tajā izsmeļ visu, tad krītot miegā, tas atsakās no dzirdes, lai pievērstos redzētajam cīņā.
Eiropa: Es gribu parādīt labu, lai cīnītājs izvēlas skaņu pār troksni.
Krants: Tas iespējams nav, jo cīņa cīnītāju ir nokaitējusi kvēlu.
Eiropa: Ja tie nedēvētu cīņu par laiku savu.
Krants: Ir jāatrod mirklis, pirms cīnītājs pametot bezspēkā dzirdi, meklē atbalstu redzētajā.
Eiropa: Tas ir sprīdis, kad kāds pamirkšķina acis, lai tā acu āboli neizkalstu sausi.
Krants: Ja spēj ar sevis radītu skaņu uzrunāt kādu, kad tas nemana, kā atveldzē acis, tad pastāv iespēja, ka viņš acerēsies balsi tavu, kurā meklēs patvērumu no noguruma sava.
Eiropa: Tas cīnītājam liks atturēties no cīņas par laiku, jo kāda tam vēlēsies parādīt savu.
Krants: Cīnītājs ir apsēsts ar cīņu, jo nesaprot laiku.
Eiropa: Var cīnītājam likt apjaust laiku, ja viņš izvēlēsies skaņu pār troksni.
Krants: Cīnītājs nespēj novērtēt atmestu laiku, tam jāiemācas nopelnīt atpūta sava.
Eiropa: Tad cīnītājs jāpakļauj izvēlei skarbai.
Krants: Ja kāds nespēj atteikties no sevis otrai par labu, tad laiks to aprīs līdz ar visu viņa cīņu.
Eiropa: Tad sadzirdētai balsij ir nozīme lielāka, kā redzētajam laikā.
lasi, vērtē, komentē
