local-stats-pixel fb-conv-api

Depugnes run in aeternum (14)2

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Depugnes-run-in-aeternum-13/763541">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Depugnes-run-in-aeternum-13/763541

Depugnes run in aeternum

Cīnies vai skrien mūžam

-Tas taču ir brīnišķīgi!- es sāku plati smaidīt, ignorējot domas par Jamas neseno apciemojumu. Biju sajūsmā par Kamī lēmumu, jo viņa tomēr nolēma paturēt to ko nēsā zem sirds. Šis bērniņš noteikti sagādās ne mazums raižu, bet laimīgo mirkļu būs simtreiz vairāk. Viņš liks katru dienu smaidīt, arī raudāt, bet, lai arī ko darītu tu viņu mīlēsi no visas plašās sirds.

-Jā, es esmu ļoti laimīga, ka tomēr izlēmu par labu šim iznākumam, vēl dažas minūtes un neko nevarētu mainīt,- viņa no laimes raudāja, man bija liels prieks, ka draudzene saprata un veica pareizo, liktenīgo soli, kas novedīs pie laimīgām beigām.

-Ak, es ļoti priecājos par tevi,- vēlreiz iesaucos un nemitīgi smaidīju, lai arī man bija plāni saistībā ar Alanu, izlēmu, ka šis piedāvājums būs labāks, -varbūt nosvinēsim?- Es nezinu, kur varētu aiziet, bet ticēju, ka Kamī bija daudz ideju. Parasti viņa vai nu vēlējās pieēsties vai darīt ko ekstrēmu. Ceru, ka šoreiz aprobežosimies ar kaut ko drošu un mierīgu, piemēram vēderu piepildīšanu.

-Es gribu ēst!- viņa iečīkstējās, smaidot par savu intonāciju. Man nekad nebija saprotams, kā šī sieviete var apēst tik daudz, bet sekas nepaliek. Es arī ēdu daudz, bet pa retam iegriezos arī sporta zālē, kaut gan to es darīju prieka pēc. Man laikam bija laba vielmaiņa, un Kamī arī.

-Nu tad braucam ēst!- es iesaucos, un viņa palecās. Abas izgājām no slimnīcas telpām, jautri čalojot. Šoreiz mūsu sarunas raisījās brīvi un bagātīgi. Es uzsēdos uz motocikla,bet draudzene man aiz muguras. Uzvilku savu ķiveri un pasniedzu viņai rezerves. Iedarbinājusi motociklu, aizrūcinājām uz picēriju “Napolis”, kur bija ļoti garšīga pica. Kamī bija uzstājusi, ka pica ir tas, ko viņa grib un nekas cits. Es piekritu, jo pret šo ēdienu man nebija iebildumu. Abas pasūtījām lielās vistas picas, klāt es dzēru neveselīgo kolu, bet draudzene rūpējās par bērniņu un dzēra augļu kokteili. Viss bija ļoti garšīgs, tāpēc ēdām bez apstājas pat nerunājot.

Kad izdzēru pēdējo kolas malku ieminējos: -Klau, atceries es tev stāstīju par Jamu un, ka viņš ir šeit?- Es nevēlējos uzsākt šo nepatīkamo tēmu, bet viņa bija uzstājusi palīdzēt, tāpēc, lai arī kā jutu, ka to nevajag, man bija nepieciešams meiteni informēt par jaunumiem.

-Aha, kaut kas noticis? Viņš tev draudēja?- Kamī sāka krist panikā, tāpēc es viņu kušināju, lai meitene tik ļoti nenorvozētu. Bērniņam tas nenāktu par labu. Es vispār sāku apšaubīt viņas vēlmi piedalīties cīņā pret Jamu.

Beidzot apklusinājusi viņu, sāku stāstīt šodienas incidentu slimnīcā: -Viņš bija atnācis uz slimnīcu un piedraudēja, ka mēs vēl tiksimies, tas ir es nekādi neizbēgšu, bet uzreiz arī aizgāja, tomēr es pieļauju, ka tikšu satikt viņu negaidītākajā brīdī.- Kamī emocijas sita augstu vilni, un viņa sāka nevozēt vēl trakāk. Tiešām likās, ka jānožēlo tas, ka draudzenei atklāju šo informāciju.

-Un ko mēs darīsim?- viņa satraukti taujāja mani, Kamī raižu pilnais skatiens vēstīja, ka meitene šaubās par manu drošību. Un ir jau arī jāšaubās!

Es ieskatījos viņas plašajās acīs un sāku savu atrunāšanas tūri: -Es saprotu, ka tu gribi palīdzēt, bet man liekas, ka šoreiz nebūs “mēs”, bet gan tikai “es”, es nebūšu viena, ir vēl daudz sabiedroto, kas piedalās!- Visu biju norunājusi vienā elpas vilcienā, tāpēc pēc tam nedaudz elsoju līdz atguvu normālu elpas ritmu. Es jutu, ka Kamī ilgi turēsies pie sava, bet līdz pēdējam cerēju, ka atrunāšana nebūs tik grūta, kā liekās.

-Tu mani gribi atrunāt?- Kamī pārmetoši skatījās, vaļā muti, -Es pati piekritu palīdzēt, tāpēc tu man nedrīksti aizliegt!- Tā jau man likās, ka viņa turēsies pie sava. Dažreiz likās, ka šī sieviete nedomā par sevi nekad, bet tagad viņai ir jādomā par diviem, bet jo projām ietiepīga, ka klasiskā Kamī.

Centos mierīgi paskaidrot savus nolūkus: -Es nešaubos, ka tu gribi palīdzēt, bet tas, kas tiks darīts attiecībā pret Jamu noteikti nebūs ziedu lasīšana pļavā, bet tagad tev kaut kas bīstams nav vajadzīgs, padomā par mazuli!- Kad visu noteicu viņas skatiens nebija mainījies un palika tikpat pārmetošs un neizprotams.

Sāku jau zaudēt cerību, kad Kamī ierunājās, uzdodot sev interesējošu jautājumu: -Varbūt es varu palīdzēt kā netieši?- Tas mani ļoti iepriecināja, jo draudzene saprata laikam cik tas ir bīstami. Man uzreiz palika vieglāk ap sirdi, ja viņu neatrunātu, un kaut kas notiktu es justos patiesi vainīga.

-Jā, noteikti kaut kas tāds ir,- es domāju līdz atcerējos, uzšāvu pirkstu gaisā un vaicāju, -Tev taču ir autovadītāja tiešības?- Manas smadzenes deva signālu par jaunu atmiņu kravu un starp visām atmiņām atradās arī fragments, kur Kamī stāsta par tiesību nolikšanu. Es ceru, ka mans atmiņu antikvariāts nebūs ļaunprātīgi maldinājis manu svēto uzticību.

-Jā, ir,- viņa cerīgi atbildēja, pēdējo vārdu izvelkot dažas sekundes garāku. Manā sejā ieviesās mazs smīniņš, tāpēc arī Kamī sāka smieties. Es noteikti izskatījos pēc velnišķīgas pamātes, kas nodarbojas ar Sniegbaltīšu slaktēšanu.

-Nu, tad ir viens darbiņš,- es uzsmaidīju, novācot no sejas pamātes grimasi. Manuprāt, tā man nepiestāvēja, bet izskatījās tik smieklīgi, kad es nespēju to dažreiz nepielietot.

128 0 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000
Paldies!! Nodaļa šodien nedaudz kavēsies. ; ( emotion
1 0 atbildēt

👍

0 0 atbildēt