local-stats-pixel fb-conv-api

Dēmoni lietū3

155 0

Bija melna nakts. Vienīgais, kas deva kaut nelielu gaismu šajā melnumā, bija lukturītis, ko Hetere bija paņēmusi līdzi. Tomēr, lai gan viņa to vēl nezināja, pēc tieši 8 minūtēm un 15 sekundēm nodzisīs arī tas.

Bija arī netipiski kluss. Vienīgais dzirdamais troksnis bija lietus, kas šonakt lija jau otro stundu. Apmaldīties šādā laikā tiešām nebija prāta darbs.

‘’Nu kāda velna pēc man vajadzēja meklēt īsāko ceļu?’’, pie sevis nolamājās Hetere. Pēc lietū pavadītām 2 stundām viņa bija izmirkusi cauri slapja. Matos un uz drēbēm bija dubļi, jo viņa bija paklupusi aiz zara un nokritusi. Arī seja nedaudz asiņoja no zariem, kuri turpināja uzrasties ne no kurienes. Un, protams, telefona baterija bija nosēdusies. Kā vienmēr. Bet vismaz bija lukturītis. Ar kaut nelielu cerību, tomēr joprojām nāvīgi pārbijusies un raudot, Hetere turpināja maldīties pa mežu.

Tik neomulīgi viņai bija ne tik daudz un tumsas un lietus dēļ. Klīda baumas, ka mežs esot nolādēts. Ik pa laikam kāds šajā mežā pazuda un tā arī nekad vairs netika atrasts.

Iet kļuva aizvien grūtāk, jo piemirkušās drēbes un apavi svēra veselu tonnu.

Likās, ka aiz koka kaut kas nozib. ‘’Kas tur ir?’’, Hetere jautāja.

Atbildes nebija.

Heterē bailes mijās ar cerību un cerība ar bailēm, jo aiz koka varēja būt jebkas. ‘’Kas tur ir?’’, viņa vēlreiz jautāja.

Viņa lēnām tuvojās kokam, spīdinot lukturīti virsū kokam. ‘’Nāc ārā, lai kas tu būtu!’’

No koka atskanēja baisa rūkoņa.

Viņa sastinga.

Aiz koka kaut kas lēnām sakustējās. Pamazām Hetere redzēja, ka no tā izlien spalvaina ķetna. Liela, ar nagiem. Tad parādījās sarkanas acis, aste. Un baisa rūkoņa.

Pēc 5 sekundēm lukturītis bija nodzisis...

155 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000
Damn.. Labas beigas! Patika
6 0 atbildēt