Daži mani dzejoļi.1
Nāk saulains rīts ar suales stariem,
Mani modināt.
Tai stari tik mazi un maigi kā
Pieneņ pūkas pelēkās.
Nāk tumša nakts ar vēja spārniem,
Mani atkal ieaijāt.
Tai spārni tik lieli,
Ka vienā spārnu vēzienā
Spēj tālēs zilajās aizlidot.
Es tev soliju
Nekad nepamest,
Vienmēr būt kopā ar tevi,
Bes es to vairs nespeju.
Es nebuju laimīga ar tevi.
Tik daudz asaru tevis dēļ lietas,
Tik daudz izjustas sāpes
No viena cilvēka.
Es vairs nespēšu to paceist.
Tie mūžīgie strīdi un
Pārmetumi par sīkumiem,
Mani dzen depresijā.
Katru reizi
Kad salabstam
Tu soli, viss būs savādāk
Es mainīšos
Bet..
Bet beigās viss atkal bija kā iepriekš.
Piedod,
Par manu attieksmi,
Bet uz mīlestību atbildi-ar mīlestību,
uz vienaldzību atbildi- ar vienaldzību.
Ne mazāk- ne vairāk...
Tu nezini ko es tagad jūtu.
Tu nezini ko es tagad domāju. Tu vispār nezini neko vairs par mani. Tu mani vairs nepazīsti. Tā meitene, ko tu pazini Ir manijusies. Viss ko teicu tev Tā bija patiesība, Bet tu man neticēji. Tu domā, ka es meloju. Tu netici nevienam manam vārdam. Pasaki man, kapēc tu man netici? Ko es esmu tādu izdarijusi, Lai tu man neticētu? Mani visi vārdi ko es tev teicu bija patiesi.Es dzirdu enģeli
Tads saka:'' Tu esi dieva dāvana!''
Viņš aplido katru
Nelaimīgu dvēseli,
Sasilda ar vārdiem.
Enģelis tevi vienmēr
Atvedīs mājās,
Pie ģimenes,
Kas tevi nepacietīgi gaida.
Mans enģelis ir apmaldijies
Tevi meklēdams.
Viņš vairs nespēj
tevi atrast un atvest mājās pie manis.
Nenāc atpakaļ,
Es tevi negaidu.
Nelūdz piedošanu,
Jau ir par vēlu.
Nestāsti cik ļoti tev ir žēl,
Man vairs tas neinteresē.
Nožēlo izdarīto?
Malacis, apsveicu,
Bet ir par vēlu...
Es atceros to dienu
kad mēs satuvinājāmies,
mūs satuvināja viena dziesma
Zini es esmu tikai tava saulīte
Citreiz es ietusēšu ar citiem
Bet vienmēr atgriezīšos pie tevis
Es zinu tev nepatīk
Kad es eju kā for ever alone
Bet tā es visu apdomāju
Un domāju kā tevi iepriecināt
Tu paciet visus manus izgājienus
Ar to tevi es abrīnoju
Cits jau sen būtu pataiecis esj sēņot
Bet tu tikai pasmaidi
Tu esi mans māšuks
Tu esi mana saulīte
Ieraugot tevi gribas smaidīt
Dienas kad redzu tevi bēdīgu
Man negribās smaidīt
Gribas raudāt
Bet es turos tevis dēļ saulīt
Es zinu
Es tevi varu nokaitināt reizēm dikti
Un sabojāt visu atlikušo dienu
Bet vienalga dienas beigās tu smaidi
Tu esi iemesls
Kāpēc es vispār dzīvoju vēl
Ja tu pazustu no manas dzīves
Es pazudīšu uz visiem laikiem....
Tu man esi viss...
Tu esi daļa manis... Tu saturi manu dzīvi kopā... Tu uzklausi mani kad ir grūti. Uzmini kurš ir tas cilvēciņš Ar zaļi pelēkām actiņām... Un skaisto smaidu. Nu protams tā ir Dārta! Katru rītu skolā tu smaidi Tas mani uzmundrina un lielk man smaidīt(: Es atdotu visu lai tikai redzētu Tavu smaidu visu laiku. Tavs samids ir kā, atplaukusi roze kas zied. Tavs samids ir kā, saules stars no rītiem un pa dienu.Ir cilvēki
Kas mani atbalsta, Cien un mīl. Bet ir tādi kas izmanto... Man pietiek nevaru vairs izturēt Man ir apnicis ka mani izmanto Par spēļmatiņu. Gribu aizbēkt no visa Uz mežu un pakārties... Lai tikai nebūtu jājūt To ko tagad jūtu. Tā tagad ir vienīgā iespēja Esmu apsvērusi visas iespējas, Bet šī tagad ir viss labākā iespēja Atrisināt visu. Daudzi saka Ka tā nav iespēja atrisināt visu, Bet es tā nedomāju.Skola ir vieta
Kuriegūstu jaunus draugus, Iemācos kaut ko jaunu Un pielaižu sev tuvāk citus cilvēkus. Tā ir drausmīga sajūta Ka tu esi izmantota Lai tikai būtu kaut kā aipildīt' Savu brīvo laiku. Mana velme iet uz skolu Mazinās ar katru dienu. Daudzus rītus pamostos ar jautājumu.. Kapēc jāiet uz skolu?Tev ir vienalga
Par mani. Man ir vienalga Par tevi. Kad atkal būšu Tev vajadzīga Pasauc... Atskriešu un izdarīšu ''Visu ko tu gribi'' Es esmu tava spēļmantiņa Ar kuru tu vari rīkoties Kā vien gribi, Bet man arī ir jūtas . Tev ir vienalga Ko es jūtu ja vispār vel spēju just...