***
Nekad iepriekš tik negaidīti un nejauši es nebiju uzdūries kādai grāmatai, kura pēcāk liktu aizdomāties par lietām ārpus ikdienas steigas un rutīnas. Todien es strādāju – nav noslēpums, ka strādāju grāmatnīcā –, biju kasē, bet pamanījos no tās tikt ārā un pavisam nejauši pamanīt bērnišķīga paskata grāmatu, kura bija pazaudējusi savu vietu plauktā. Nekad iepriekš šo grāmatu nebiju redzējis, pat dzirdējis par to neko nebiju, lai gan oriģinālvalodā tā ir izdota jau 60-to gadu vidū. Netiku to atvēris līdz pat brīdim, kad kolēģe, kura stāvēja nedaudz tālāk no manis, pamanīja mani meklējam tai pareizo vietu. Bez liekiem komentāriem viņa noteica, ka tā esot ļoti laba grāmata, tāpēc uzlūkoju to vēlreiz un vēru vaļā. Tā kā teksta nebija daudz, ņēmos to izlasīt, lai pārliecinātos par tās labo statusu. Vienā acumirklī es iegrimu bezkrāsainajos zīmējumos un īsajos teikumos, kuru doma sniedzās krietni tālāk par punktu aiz tiem. Grāmatas vidusdaļā es jau nojautu, kas sekos, lai gan biju koncentrējies tik uz to, kas bija manā acu priekšā.
Tur nu es biju, stāvēju aiz kases un saskumu. Bet brīdi vēlāk es atkal atguvu laimes sajūtu iekšā un tā mani darīja priecīgu. Kā laika mašīnā ierauts es izdzīvoju šo stāstu un atgriezos atpakaļ ikdienā par vienu burvīgu piedzīvojumu bagātāks. Dažas dienas vēlāk es biju kādā citā grāmatnīcā, kur iegādājos vienu lētu akcijas grāmatu un pie kases pajautāju konkrēti par šo grāmatu, kuru pats netiku to atradis. Meitene man izpalīdzēja un teicās atnest parādīt man “Dāsno koku”, bet es teicu, ka nav vajadzības skatīties, ir jāņem un es paņēmu, lai arī manā plauktā būtu šis skaistums, kuru kādreiz varētu lasīt priekšā saviem bērniem vai kaut kā tā!
