Slavenu cilvēku citāti.
Citāti4
56
0
Alberts Einšteins
1.Mieru nevar panākt ar varu. To var panākt tikai ar sapratni.
2.Ja tu to nevari izskaidrot sešgadniekam, tu pats to nesaproti.
3.Pasauli neiznīcinās tie, kuri ir ļauni, bet gan tie, kuri noskatās uz viņiem un neko nedara.
4.Cilvēks, kurš nekad nav kļūdījies, vienkārši nekad nav mēģinājis neko jaunu.
5.Vērtība ir tikai tai dzīvei, kas dzīvota citu labā.
6.Divām lietām nav robežu – cilvēku stulbumam un Visumam. Kaut gan par pēdējo es neesmu pārliecināts.
7.Gravitācija nevar būt atbildīga par iemīlēšanos. Kā var ķīmijas un fizikas terminos izskaidrot tik nozīmīgu bioloģisku fenomenu kā pirmā mīlestība? Paturiet minūti roku uz plīts, un tā liksies kā vesela stunda. Pasēdiet kopā mīļoto meiteni stundu, un tā liksies kā viena minūte. Lūk, tā ir relativitāte.
8.Nekas patiesi vērtīgs nerodas nedz no godkāres, nedz kailas pienākuma apziņas; tas drīzāk rodas no mīlestības un ziedošanās cilvēkiem un objektīvām lietām.
9.Vieglāk ir neitralizēt plutoniju, nekā cilvēku ļaunumu.
10.Tikai tie, kas izdara absurdus mēģinājums, spēs sasniegt neiespējamo.
Zenta Mauriņa
1.Lai mīlestība būtu kāda būdama, tā vienmēr ir spēja izraudzīties vienu vienīgo cilvēku un reiz izraudzīto sīksti glabāt, tam dāvāt, ko nevienam citam nav iespējams dāvāt, no tā saņemt to, ko no neviena cita negribas saņemt.
2.Visasākās sāpes jūt nevis tas, kam nav ko dot, bet tas, kas savu sirdi paņēmis rokā, iziet ļaužu drūzmā un neviena roka neizstiepjas viņa dāvanai pretī.
3.Miesas bads mazāk bīstams nekā gara bads. Pat atlēts sabrūk, ja dvēsele zaudējusi savu centru.
4.Gudrība, man liekas, ir lielākais, ko cilvēks šai dzīvē var sasniegt.
5.Pagātne mums visiem iet līdzi tāpat kā mūsu ēna, mēs tikai reizēm varam izlikties, it kā to nemanītu.
6.Bet mazais vārdiņš “daudz” ir nemierīgs un bīstams – kam ir daudz, tas grib vēl vairāk, tam nekad nav gana.
7.Ceļot prot tas, kā sirds ir redzīga un kā acs prot apstāties un svētīt. Ceļot prot tas, kas savu sirdi prot atraisīt. Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā.
8.Kas citus spēj mīlēt kā sevi pašu, ir atradis dzīves jēgu.
9.Jo grūtāks darbs, jo ar lielāku prieku jāķeras pie tā. Prieks par veikto kliedē nogurumu.
10.Nevis šaubīties un vilcināties, bet rīkoties un uzdrīkstēties.
Herberts Spensers
1.Nevis tās zināšanas ir vērtīgas, kas uzkrājas prāta tauku veidā, bet tās, kuras pārvēršas par prāta muskuļiem.
Epiktēts
1.Cilvēkiem, kuriem trūkst gudrības, bagātība ir kaitīga.
2.Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.
3.Jo retāka bauda, jo patīkamāka.
4.Tēva stingrība ir brīnišķīgas zāles, kurās vairāk salda nekā rūgta.
5.Gudrais pats no sevis baidās tikpat, cik citi baidās no ienaidnieka vai tā izlūkiem.
Ērihs Marija Remarks
1.Mēs, cilvēki, esam dīvaini radījumi. Mēs kautrējamies savas jūtas paust cits citam, kaut esam labi draugi, – un bieži vien slēpjam tās arī no sevis.
2.Reizēm visa dzīves burvība ir tā, ka izvēlamies nepareizo.
3.Kamēr cilvēks nepadodas, viņš ir kaut kas vairāk par likteni. Tas ir vecs kareivju likums.
4.Grēbers dziļi ievilka dūmu un tad to izpūta. Cik labi, ja cilvēkam ir cigaretes. Smēķis dažkārt ir pat labāks nekā draugi. Cigaretes nemulsina. Tās ir mēmas un labas.
5.Ja uzgleznots viss līdz pēdējiem sīkumiem, neatliek vietas iztēlei.
6.Esmu iemācījusies, ka cilvēkam īsti var trūkt tikai viņa paša. Ka tikai pats sevi nedrīkst palaist garām.
7.Dzīve kļūtu nepanesama, ja būtu mūžīga.
8.Vasara ir īsa, un dzīve ir īsa — bet kas dara to īsu? Tas, ka mēs zinām, cik īss ir cilvēka mūžs. Vai kaķi tur laukā zina, ka dzīve ir īsa? Vai putns to zina? Un tauriņš? Viņi domā to mūžīgu. Neviens viņiem nav noteicis mūža ilgumu! Kādēļ tas pateikts mums?
9.Bēgļu gaitās, izmisumā un briesmās cilvēks iemācās ticēt brīnumam: citādi nebūtu iespējams dzīvot.
10.Atsevišķa cilvēka nāve vienmēr ir nāve, bet divu miljonu nāve – vienmēr tikai statistika
Tev patiks šie raksti
