Atkal ir sākusies skola, kas nozīmē, ka daļas būs vakaros. Arī nebūs ļoti garas. :)
***
Saķēru Džeimsu aiz rokas un vilku uz tuvāko veikalu.
"Alise?" man aiz muguras iesaucās.
Par vēlu. Negribīgi pagriezos.
"Lita? Robert?" tēloju. Tieši viņus man vismazāk vajadzēja satikt.
Viņa nāca pie mani atpletusi rokas apskāvienam. Izliekoties, es pagāju uz priekšu un jutu, ka kaut kas mani tur. Bļāviens, vēl joprojām biju iekrampējusies Džeimsa rokā. Uzmetu viņam ašu skatienu un viņš mani palaida, bet sejas izteiksme pauda, ka mums vajag parunāt.
Apskāvu Litu un Robertu. Es zināju, ka viņi domā, ka nenojaušu par nodevību.
"Uz kurieni tad tu?" Lita jautāja.
"Saņēmu ielūgumu uz balli un vajag kādu kleitu. Uz tādiem pasākumiem nav pieņemts iet džinsos un botās," atbildēju. Paldies Dievam, ka mācēju tēlot.
"Tad jau mēs varēsim tev palīdzēt izvēlēties," Roberts uzsmaidīja.
"Labāk to izdarīšu es. Kā nekā man ar viņu jāiet," Džeimss pasmaidīja.
Jutu, ka viņš nojauš, ka kaut kas nav kārtībā. Manīju strāvojam saspringumu no viņa, kad stāvēja man blakus.
"Bet mēs esam viņas labākie draugi," Lita vilka uz kašķi. Viņas acis draudīgi samiedzās un arī Roberts sāka brīdinoši skatīties uz Džeimsu.
"Pietiek," iesaucos,"es vilkšu to, kas MAN patiks."
Gājām tālāk pa ielu. Lita, ieķērusies man elkonī, visu laiku runāja par cīņu. Domās "izslēdzu" viņai skaņu. Man apkārt bija daudz cilvēku, kas uz mani skatījās, un mazi bērni, kas sačukstēdamies rādīja uz mani ar pirkstu. Es tikai pasmaidīju un turpināju iet.
Nonācām pie kāda veikala. Šī bija šopaholiķu un dāmīšu paradīze manā skatījumā. Dizaineru kurpes, aksesuāri un dažādi apģērbi. Litai atkārās žoklis.
"Tas būs ilgi," nomurmināja Džeimss.
"Tur ir vīriešu nodaļa," iebakstīju viņam.
"Skaidrs. Ja kas, tad pasauc," viņš uzsmaidīja un aizgāja.
"Es laikam pavazāšos," Roberts teica un arī nozuda vīriešu nodaļā.
"Alis, paskaties, cik šī kleita ir burvīga," Lita iesaucās un pacēla maigi rozā vakarkleitu.
Saviebos. Ciest nevaru rozā.
Mani piesaistīja melna kleita. Klasiska, bet taja pašā laikā moderna un atturīga. Paņēmu to un devos piemeklēt kurpes. Atradu melnas uz papēža.
Neko nesakot, iegāju tuvākajā uzlaikošanas kabīnē un pārģērbos. Paskatījos spogulī un es pati biju pārsteigta. Klaita derēja kā uzlieta - ne par garu, nepar platu. Perfekti!
Jau gatavojos kāpt ārā no kurpēm, kad kabīnes otrā pusē iesaucās Lita: "Mums tu naparādīsies?"
Atvēru durvis un izgāju no kabīnes. Pat pārdevēja uz mani blenza ar vaļēju muti. Nez kāpēc es nosarku.
Džeimss attapās pirmais un pienāca man klāt.
"Ja tu šito nenopriksi," viņs izmocīja.
"Laikam par traku," nomurmināju.
"Nē, vienkārši perfekti," Roberts arī atguvās.
"Piedod, bet es nevaru noturēties," Džeimss mani noskūpstīja.
Dzirdēju, ka kāds noelšas.
