local-stats-pixel

Cīņa #342

 239  0

Ļoti atvainojos par tik ilgu pazušanu, lielā skriešana ir galā. Vai lasītājus esmu pazaudējusi?




Braucu uz pilsētas centru, kur vienā mazā ieliņā, kas pat mašīnai bija par šauru, atradās viens tetovēšanas salons, ko Kristīna man ieteica. Mani neinteresēja, cik dārgs varētu būt salons, bet gan cik labs piedāvājums viņiem ir.
Salona lielums mani pārsteidza. Lai gan tur bija vienas durvis un tām blakus logs, iekšā tas bija gana plašs, lai mani pie letes sagaidītu. Sieviete ar balināti blondiem matiem un tirkizziliem matu galiem sēdēja otrpus letei un kaut ko drukāja datorā. Sienas bija noklātas ar skicēm, pie grieztiem spīdēja antīkas lustras.
Piegājusi pie letes, gaidīju, kad man sieviete pievērsīs uzmanību.
-Labdien,- viņa uzreiz iesaucās, kad pagriezās pret mani. Tagad sapratu, kāpēc Kristīna man ieteica šo salonu. Meitene ar gaišajiem matiem ir viņai tik līdzīga, ka varētu būt māsa.
-Sveiki,- atsmaidīju viņai. –Esmu sarunājusi tikšanos ar Monro,- ar pirkstu galiem ritmiski situ pa leti.
-Odrija?- viņa vaicāja, ieskatoties sarakstā. –Uzgaidi mani,- viņa piecēlās un pazuda. Salonā skanēja klusa mūzika, biju pārliecināta, ka tā ir man zināma grupa, taču nespēju atpazīt dziesmu.
-Monro tūlīt nāks,- blondā meitene atsteidzās atpakaļ. –Esi izdomājusi, ko vēlies, vai gribi apskatīt kādu žurnālu?- viņa bija laipna. Šķita, ka meitene ir pārpildīta ar enerģiju. –Starp citu, esmu Lindsija.
-Prieks iepazīties. Tu gadījumā neesi pazīstama ar Kristīnu Eimiju?- jautāju, pieņemot piedāvāto katalogu, kura malas jau bija apdriskātas no daudzo roku pieskārieniem.
-Viņa ir mana meita,- iesmējās meitene. Man šokā iepletās acis.
-Meita?
-Jā, piedzima, kad biju ļoti jauna,- viņa iesmējās. Telpas aizmugurē parādījās slaids, taču muskuļots vīrietis ogļu melniem, ar želeju ieveidotiem matiem. Abas rokas kā piedurknes bija noklātas tetovējumiem.
-Odrija, esmu Monro,- viņš sacīja un ar rokas mājienu sauca mani līdzi. Vēderā notika tauriņu eksplozija, kad tiku aizvesta aiz kāda aizkara, kur atklājās plauktiņi ar dažādām tūbiņām, gumijas cimdu iepakojumiem, papīra bloknotiem, zīmuļu kaudzēm... Monro lika apsēsties ādas krēslā, pats piebīdījis tuvāk ķebli un apsēdies uz tā. –Izstrādāju divas skices, izvēlies, kura tev patīk labāk un varam sākt.
Kad biju izvēlējusies otro variantu, novilku kreklu, jūtoties nedaudz neveikli, taču Monro sejas izteiksme nekā nemainījās. Viņš noteikti bieži redz puskailas meitenes sēžam šajā krēslā. Vīrietis nodezinficēja manu muguru un pielika skici, lai iegūtu nospiedumu, pēcāk neskaidrās vietas piezīmēja no jauna.
-Pieej pie spoguļa un paskaties, vai tā būs labi,- viņš norādīja uz pretējo sienu, ko no salona vairs nešķīra aizkars. Paķēru savu kreklu, ar ko aizsedzu ķermeņa priekšpusi un devos pie spoguļa. Pretim nāca Lindsija ar smaidu uz lūpām, atsedzot pīrsingu, kas izdurts smaganās zem apakšējās lūpas. Manas muguras augšdaļu un daļu no skausta klāja liels putns, kura viens spārns izbalēja uz kakla aizmugures. Šķiet, Monro bija atzīmējis katru sīkāko krāsas toņa maiņu.
-Vau, skaisti!- Lindija izsaucās. –Man patīk!- viņa saķēra mani aiz augšdelmiem it kā gribēdama apskaut, bet ātri vien atlaida tvērienu un devās uz aizmugurējām durvīm.
-Varam sākt!- Monro uzsauca un no aizkara puses nāca ilgi gaidītā tetovēšanas mašīnas rūkoņa.

-Tu gribēji darbiņu, es tev sarūpēju vienu,- Džefrijs runāja, kad devos laukā no salona. Uz jaunā tetovējuma bija piestiprināta plēve, kas uz muguras pavisam nedaudz čabēja. Nopriecājos par vīrieša sakāmo, pasmaidīju.
-Kādu?
-Naudas izspiešana,- viņš pēc īsas pauzes atbildēja. Smaids nozuda.
-Vai varam satikties?
-Esmu Pūķī, brauc šurp.
Sacīts, darīts. Aizgāju līdz mašīnai, kuru biju novietojusi pie antikvariāta. Sāka likties, ka varbūt lietas sāk nokārtoties uz labo pusi, ka man labāk būt vienai un darīt lietas, kas liek justies varenai, pat ja tajā skaitā bija naudas izspiešana.
Pūķī nācās iet pa pagalma puses durvīm, jo tik agri galvenā ieeja bija slēgta. Ieliku rokas bikšu kabatās un kāpu augšā pa betona kāpnēm, kur nokļuvu galvenajā telpā. Pie viena no galdiņiem sēdēja Džefrijs, darbodamies savā viedtālrunī ar nedaudz sarauktu pieri.
-Čau,- noliku somu dziļāk krēslā un apsēdos pretī vīrietim. Mirkli viņš man nepievērsa uzmanību, bet tad nolika telefonu sev blakus un paskatījās man acīs. Gaidīju, ko viņš teiks.
-Mēs ne vienmēr esam tik ļauni kā varētu likties,- Džefrija lazdu riekstu acis vērās manī.
-Ko tu gribi teikt?- sakrustoju rokas uz galda.
-Galvenās bankas direktore krāpj savu vīru ar kādu uzņēmēju, mums mums vajag no viņas naudu par mutes turēšanu. Viņa visu ir sasniegusi sava vīra dēļ. Ja tas viņu patrieks, viņa var meklēt kādu dzīvokli, ko īrēt,- Džefrijs paskatījās pa Pūķa logu, kur lielāko daļu stikla klāja apdruka ar logo.
-Kāpēc, lai viņi netiktu paši ar to visu galā?- samulsu, taču nopriecājos, ka darbiņš ir tik salīdzinoši nevienam nekaitīgs, nav jāpiekauj vai jānogalina.
-Tu acīmredzot neesi dzimusi šai pasaulei,- Džefrijs iesmējās. –Vai esi gatava pievienoties?
Džefrijs atkal pievērsās savam telefonam, kaut ko tur rūpīgi pētot, kamēr skatījos
viņā un domāju, ko atbildēt.
Man bija dota iespēja darīt vairāk, kā mana vecuma jaunietim parasti tiek dots. Esmu iesaistījusies netīrā pasaulē, un man vairs nav citas izejas.
-Jā,- es pamāju. –Es piedalos.
-Lieliski! Mēs darbosimies divatā. Vai vēlies redzēt pāri, no kura mums jāizspiež nauda?- Džefrijs smaidīja.
-Aiziet!- paliecos tuvāk, lai ieskatītos telefona ekrānā, ko Džefrijs bija pagriezis uzmanu pusi. –Pievelc tuvāk vīrieša seju, lūdzu,- saraukusi pieri, lūdzu. Vīrietis paklausīja un ar pāris pirkstu kustību pietuvināja pusmūža vīrieša seju tik tuvu, lai es to atpazītu.
-Tas nevar būt! Tu neesi kļūdījies?- neticīgi ieskatījos Džefrija acīs, kas ar nesaprati raudzījās pretī.
-Nē, kaut kas nav kārtībā?
-Tas ir mans tēvs!- iesaucos un pieliku plaukstas priekšā mutei, joprojām raugoties Džefrija apjukušajā skatienā. Vai tas bija iemesls, kāpēc mamma tonakt pavadīja raudot, bet tētis – prom? Vai tāpēc viņi bija tik vēsi viens pret otru?

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000
Tas atkarīgs cik bieži liksi daļas
 1  0 atbildēt