local-stats-pixel fb-conv-api

Ciešanu valgi. #533

157 2

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ciesanu-valgi-52/770921
Atgriežoties mājās, man, gluži kā mazam bērnam, nācās izskaidrot kur es biju. Tomēr pēc tam es visu nākamo vakaru, vairs nepavadīju savā istabā, bet gan lejā - kopā ar vecākiem un brāli, kas bija mazliet dīvaini.
Nākamajā dienā, no rīta saņemot kārtējo apsūdzību par to, ka es viņu ignorēju, es nobolīju acis. Taču visbeidzot izlēmusi ar viņu tikties, es uzrakstīju, ka pēc stundas būšu pie viņas.
Lai gan man nav ne jausmas, kur viņa dzīvo, es palūgšu Rolandam, lai viņš mani aizved.
Noejot lejā, es jau uz trepēm sajutu pankūku smaržu, kas nāca no virtuves. Un līdz ko es šķērsoju nelielo gaiteni, un iegāju virtuvē, mani apņēma tikko ceptu pankūku smarža.
- Labrīt. - cenzdamās, pēc iespējas drošāk noteikt, es pasmaidīju, kad man tika pievērsta abu manu vecāku uzmanība, nemaz jau nerunājot par Rolanda, kas no manis neatrāva skatienu, visu laiku, kamēr es soļoju pie viņa.
- Ko tu gribi? - smagi nopūties, viņš pielieca galvu, gaidot atbildi uz savu jautājumu.
- Kāpēc tu domā, ka es kaut ko gribu? Varbūt es vienkārši nācu te apsēsties.. -
- Ember.. -
- Labi. - padevos. - Es gribu, lai tu mani vēlāk aizved pie Reičelas. - paskaidroju, uzmestdama skatienu savai mammai, kas pašlaik stāvēja, uzgriezusi mums muguru, un tētim - kas visu savu uzmanību bija pievērsis avīzei. Vai vismaz izlikās, ka ir aizrāvies ar tur rakstīto..
- Labi. - Rolands man blakus vienkārši noteica, liktdams man atkal pievērsties viņam. Parāvusi vienu uzaci uz augšu, es turpināju uzlūkot puisi, līdz viņš atkal iesaucās: - Kas ir? -
Visbeidzot novērsusies, es noraidoši papurināju galvu. - Nē, nekas. Es vienkārši nedomāju, ka tu tik viegli piekritīsi. - kārtējo reizi paskaidroju, pievērstdamās savai porcijai, kas nemanāmi bija nolikta man priekšā.
Par atbildi Rolands iesmējās.
- Nu to jau var pavisam vienkārši nokārtot, tikai norēķināsimies, kad tu pilnībā atgūsi atmiņu. - viegli uzsitis man uz pleca. - Un tad, kad tu izlemsi braukt, ienāc pie manis. - runādams, viņš piecēlās kājās un pamājis mammai, viņš devās uz savu istabu.
Bet es turpināju truli lūkoties šķīvī, ar pankūkām, kas joprojām neaizskarti stāvēja man pretī.
Es vēl nevienam nebiju atklājusi, ka es pamazām sāku visu atcerēties. Protams, līdz pilnīgam rezultātam bija vēl jāmēro ceļš, bet tagad es jau atcerējos daudz vairāk kā pirms nedēļas.
Tomēr paņemdama rokās dakšiņu, es uz tās uzdūra vienu no pankūkām, un iebāzu mutē. Atkārtojusi to pašu ar pārējām pankūkām, es tukšo šķīvi aiznesu uz izlietni un nomazgājusi to, noslaucīju un ieliku atpakaļ skapī. Pateiktdama "paldies", es metos augšā uz savu istabu, kur paņēmusi telefonu, izlasīju Reičelas atbildi un ātri atbildēdama, iebāzu telefonu bikšu kabatā. Paķerdama arī jaku, es spogulī īsumā pārlaidu sev pāri vērtējošu skatienu, tomēr samierinājusies ar to, ka tāpat es labāk nespētu izskatīties, es devos uz Rolanda istabu.
Pēc vairākām minūtēm, es jau atrados viņam blakus mašīnā un piesprādzējusies, ātri uzrakstīju Reičelai, ka braucu un rokas nolaidu sev uz kājām.
Tomēr sēžot šeit, mašīnas priekšējā sēdeklī, man kļuva mazliet neomulīgi, jo šī vieta man nedaudz atgādināja tās ainas, no avārijas. Taču Paldies Dievam, ceļš no manas mājas līdz Reičelas, nebija tāls, un jau pavisam drīz Rolands mašīnu apturēja pie pavisam parastas privātmājas, ar nelielu pagalmu un žogu apkārt. Tajā mirklī, kad bija skaidrs, ka mašīna vairs nekustas, es gluži automātiski izlēcu ārā, strauji atraudama vaļā durvis.
Nostādamās uz ļaužu nepilnās ietves, kas šķīra gājēju ceļu no automašīnu brauktuves, es caur mašīnas stiklu pamāju Rolandam, un kad viņš sāka braukt, pagriezos un devos uz durvju pusi kurās drīz vien parādijās Reičela.
Tas bija skaidrs, ka man nāksies atbildēt uz viņas jautājumiem, tomēr viņa nebūs vienīgā, kas tādus uzdos. Arī man ir jautājumi, un viņai nāksies uz tiem atbildēt..
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ciesanu-valgi-54/771418

157 2 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000
Es pacentīšos iesākt šodien, bet tā kā rīt ir pirmdiena un es tad mājās esmu tikai ap 20:00, tad varbūt būs otrdien.
1 0 atbildēt
Cerams, ka viņai tāda nepatika pret mašīnām nebūs mūžīga trauma. 😬 Bet vispārīgi perfekta daļa. 😍 un es ātrāk gribu zināt tos jautājumus-atbildes, tādēļ tev jāraksta nākamā. 😏😌
0 0 atbildēt