Stāsts pamazām tuvojas beigām.
~
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ciesanu-valgi-36/766162
Turpmākās dienas bija īstākais elles piepildījums. Lai gan man nebija ne jausmas, kā ir nokļūstot ellē,ja tāda vispār pastāv, bet tur nevarēja būt sliktāk kā pašlaik jutos es.
Bija pagājusi jau nedēļa kopš starpgadījuma ēdnīcā, bet skolā vēljoprojām varēja dzirdēt runas par šo tematu. Ejot pa gaiteni, ik pa laikam varēja sastapties ar dažiem ziņkārīgiem skatieniem, un ēdnīcā gan mūsu galdiņš, gan Dilana, tika iekļauts pašā uzmanības centrā, it kā visi gaidītu katru Dilana vai Kamerona nākošo soli. Pārsvarā tas bija kaitinoši, bet es mācījos ar to kaut kā sadzīvot.
Viņi sapratīs, ka nekas tāds vairs nenotiks un interese pamazām nozudīs, katru reizi kad biju tuvu sabrukšanas līmenim, es sev galvā skandināju šos vārdus, gluži kā mantru.
Bet interese nerimās.
Kad bija pagājušas jau divas nedēļas, viss bija tāpat - skatieni, sačukstēšanās, pastiprināta interese.. viss bija ar tādu pašu spēku, kā nākamajā dienā pēc notikušā. Ja no sākuma tas šķita kaitinoši, tad tagad es jau biju iemācījusies to neievērot. Neieklausīties zobgalīgajās piezīmēs, kuras tika izteiktas man aiz muguras, nepievērst uzmanību neskaitāmajiem skatieniem, kas sekoja katram manam solim... izlikties, ka nekas nav noticis.
Visbeidzot kad dienu pirms nedēļas beigām tika izziņota ziņa par ballīti, kas notiks piektdien un uz kuru ir uzaicināti visi, kas iet vidusskolā, pastiprinātā uzmanība norimās un tā bija kā Dieva zīme. Skatienus un piezīmes nomainīja runas par gaidāmo balli, kas mani neizsakāmi iepriecināja.
Šo balli rīkoja viena meitene no Dilana klases, bet šobrīd man par to bija vienalga.
Visu šo dienu laikā, es nebiju saņēmusi nevienu ziņu no Dilana un tas lika man pat noprast, ka viņš ir sapratis un beidzot sācis likt mani mierā. Šī apziņa, mokošajām dienām piešķīla nelielu prieka devu. Vismaz kaut kas sāka nokārtoties..
Beidzoties stundām, es kopā ar Martu un Reičelu devāmies pie Reičelas uz mājām. Tā kā balle notika šodien, mūsu rīcībā bija vairāk kā divas stundas, lai sapostos un savestu sevi kārtībā, pirms pie Reičelas atbrauks Kamerons, kas nosolījās mūs visas aizvest. Džeiks jau būs tur un sagaidīs Reičelu.
Tomēr mani neiepriecināja ziņa, ka tur būs arī Dilans. Visu šo dienu laikā man bija izdevies veikli no viņa izvairīties, bet nezinu vai šodien tas izdosies ar tikpat lieliem panākumiem. Un visu tikai pasliktināja fakts, ka tur būs arī Rolands, kam vecāki protams liks uzmanīt katru manu soli, kā tādam mazam bērnam.
No pakarināmā noņemot melno kokteiļkleitu, ar dziļu izgriezumu mugurpusē un mežģīnotām piedurknēm līdz elkonim, es paķērot arī savu niecīgo kosmētikas maciņu, iespraucos vannas istabā, aiz sevis aizslēdzot durvis.
Uzmetot sev īsu skatienu spogulī, es dziļi ievilku elpu. Atgriezusi vaļā krānu, es vispirms vairākas reizes noskaloju seju ar vēsu ūdeni.
Šī ir pirmā balle uz kuru es ieradīšos atsevišķi - nevis kopā ar Dilanu. Visas iepriekšējās balles mēs apmeklējām kopā un es uzturējos viņa klātbūtnē, bet tagad viss būs citādi. Cik daudz var izmainīties viena mēneša laikā. Un cik daudz šīs pārmaiņas spēj ietekmēt tavu turpmāko dzīvi.
Neļaudama sev vairs gremdēties atmiņās vai pārmetumos, es pievērsos sevis pošanai. Uzvilkdama kleitu, es uz skropstām uzklāju skropstu tušu, un šoreiz es atļāvos uzklāt biezāku kārtu nekā parasti. Bet lūpas es apklāju ar diezgan neuzkrītošu lūpu krāsu. Izķemmēdama savus matus, es tos izlēmu atstāt izlaistus, un uzvilkdama augstpapēžu kurpes, es biju gatava.
Lai gan no manis nebija iznākusi baigā skaistule, kāda iznāks no Reičelas vai Martas, es izskatījos kaut cik pieņemami, lai spētu atrasties viņu sabiedrībā.
Savākdama savas drēbes un kosmētiku, es devos uz durvju pusi, un atslēgdama tās vaļā, iesoļoju atpakaļ Reičelas istabā, savas drēbes nomestdama turpat pie savas somas.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ciesanu-valgi-38/766811
